Kāpēc labībai tik īsas vārpas

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Vecos laikos Dievs bija atvēlējis sunim dzīvot kungu istabās un ar baltu maizi baŗoties. Tanī laikā rudzi auguši bez salmiem — vārpas vien bijušas un vēl tikpat gaŗas, kā tagad kopā ar salma stiebru. Bet reizi gadījies, ka viena sieva ar maizes garozu atslaucījusi savu maziņo. Dievs par to sadusmojies, aizgājis uz lauku, gribējis visus rudzus izraustīt. Sieva, to pamanījusi, rīdījusi Dievu ar suni. Par to Dievs nolicis sunim pārtikt no sēnalām un gulēt uz spaļu čupas; bet sievai jābūt ar to mierā, ko vīrs no labprātības atmetīs; turpretim atlikušās vārpas lai augot augstos stiebros tikai vīriešiem. Tāpēc vēl šodien dažas vārpas īsākas, dažas gaŗākas.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox