Kāpēc labībai tik īsas vārpas / Warum das Getreide so kurze Ähren hat

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Ļaudona
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Senos laikos rudziem augušas ļoti lielas vārpas. Tāpēc bijusi liela maizes pārpilnība: maize mētājusies pa visiem kaktiem. Reizi viena atraitne ar maizes garozu atslaucījusi bērnam pakaļu. Dievs, to redzēdams, saskaities un gribējis cilvēkiem maizi pavisam atraut. Tad sunītis gājis pie Dieva lūgties: lai jel Dievs viņam neatrauj maizi un audzē kaut jel tik gaŗas vārpiņas, kā viņa ķepiņa. Tad no tā laika Dievs tādas arī audzējis. Un tāpēc tā maize, ko tagad ļaudis ēd, ir suņa izlūgta, un cilvēks nedrīkst sunim maizi liegt. In alten Zeiten hatten die Roggenhalme sehr lange Ähren. Deshalb gab es Brot im Überfluss in allen Ecken lag Brot herum. Einmal wischte eine Witwe mit einer Brotrinde ihrem Kind den Hintern ab. Als Gott das sah, wurde er sehr zornig und wollte den Menschen das Brot ganz entziehen. Aber da begab sich das Hündchen zu Gott und bat ihn, ihm das Brot nicht zu nehmen und wenigstens so lange Ähren wie sein Pfötchen wachsen zu lassen. Von da ab ließ Gott nur so lange Ähren wachsen. Und deshalb ist das Brot, das die Menschen essen, vom Hund erfleht, und die Menschen dürfen dem Hund das Brot nicht verweigern.
Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox