Dievs soda nepaklausīgos / Gott Bestraft die Ungehorsamen

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Staļģene
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Kur tagad Akļa akacis guļ, bija citreiz mūžīgs mežs. Šinī mežā bija maza mājiņa, kuŗā dzīvoja darvdeģis Klīsts ar savu sievu. Reiz vakarā viens klaudzināja pie būdiņas durvim. Klīsts piecēlās tās atvērt. Te ienāca vecs vīriņš un lūdza naktsmājas. Klīsts viņu mīļi uzņēma un padeva vakariņas, pēc tam visi apgūlās. No rīta Klīsts ar savu sievu pamodās skaistā pilī. Vecais vīriņš bija pazudis. Klīsts nu bija laimīgākais un bagātākais tai apgabalā.

Pagāja vairāki gadi, kad kādā vakarā, kad pilī visi gulēja, viens vecītis pieklauvēja pie pils vārtiem. Vārtu sargs žāvādamies pamodās un vaicāja, kas tur esot. Vecītis atbildēja: "Kāds vecs vīriņš meklē naktsmāju." Vārtu sargs modināja ganus, gani sulaiņus, sulaiņi kungu (Klīstu). Beidzot visi aizmiga. Velti vecītis klaudzināja arī otrreiz. Nu ņēmās gani to apsmiet. Vecītis pacēla savu cepuri, kādu dāvanu lūgdams. Tad gani tam pielēja pilnu cepuri un acis ar dubļiem. Vecītis ar svārku stūri izslaucīja acis, un dubļus no cepures liedams, aplēja visu pili. Rūkdama nogāja bezdibenī lepnā pils ar visiem mieguļiem, un dubļains ūdens piepildīja to vietu, kur agrāk Klīsta pils stāvējusi.

Tā izcēlās Akļa akacis un Klīsta upe.

Dort, wo heute der Aklis-See liegt, befand sich früher ein riesiger Wald. In jenem Walde stand ein kleines Häuschen, in dem der Kohlenbrenner Klīsts mit seiner Frau lebte. Eines Abends wurde an der Tür geklopft. Klīsts erhob sich, um die Tür zu öffnen. Da kam ein altes Männchen herein und bat um Nachtlager. Klīsts nahm ihn liebevoll auf und bewirtete ihn, dann legten sich alle schlafen. Am anderen Morgen erwachten Klīsts und seine Frau in einem schönen Schloss. Der alte Mann war verschwunden. Nun war Klīsts der reichste und glücklichste Mann der ganzen Gegend.

Es waren mehrere Jahre vergangen. Eines Abends, als im Schloss schon alle schliefen, klopfte ein alter Mann an das Schlosstor. Der Torwächter erwachte, gähnte und fragte, wer da sei. Der Alte antwortete: "Ein alter Mann, der um Nachtlager bittet." Der Torwächter weckte die Hirten, die Hirten weckten die Diener, die Diener weckten den Herrn (Klīsts). Aber schließlich waren alle wieder eingeschlafen. Vergeblich klopfte der Alte nochmals an das Schlosstor. Die Hirten lachten ihn aus. Der Alte reichte ihnen seine Mütze und bat um milde Gaben. Aber die Hirten schütteten ihm Schlamm in die Mütze und auch in die Augen. Der Alte wischte mit dem Rockzipfel die Augen aus und begann, den Schlamm aus der Mütze zu schütten, bis das Schloss mit Schlamm überschüttet war. Dröhnend versank es zusammen mit allen Schlafmützen und schlammiges Wasser bedeckte die Stelle, an der einst das Schloss von Klīsts gestanden hatte. So ist der Aklis-Moorsee und der Klīst-Fluss entstanden.




L. Launadziņš ir skolnieks Staļģenes pamatskolā.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox