Velna un Dieva govis

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Kad īsastuoja pasauls, Valnam beja divpadsmit gūvu, bet Dīvam nabeja nivīna lūpiņa. Valna gūvs beja sovaidas: vysas malnas kai ūgle, bez rogu un ar vīnu kuojas pādu kai zyrgs. Tuos ganīja dzylna. Kot Dīvam nabeja lūpu, tūmār viņš suoka taisīt klāvu. Atskrēja Valns un prosa: "Kum, kū tu dori?"

"Taisu klāvu; varbyut man arī byus lūpiņi," atteicja Dīvs.

Pēc tam Dīvs syutīja sovus kolpus, lai tī, ganei naradzūt, pīsīnValna gūvim pa divi vāzos uz pīres. Tuos vāzas palyka por rogim. Tad vēl pīsacīja tuos gūvs nūkruosuot sorkonos, boltos, dyukonos, raibos un sadzeit jaunajā klāvā. Uz klāva slīkšņa Dīvs izlyka izkopti ar asmini uz augšu tai, ka kuŗa gūvs guoja puori, tei puorgrīzja pādu. Nu tuo jai tyka divi nogi.

Valna gone beja aizmyguse un nikuo nazynuoja. Atskrēja Valns — skotuos: nav gūvu. Prosa gonei, kur gūvis. Tei izleiduse nu kūka dūbuma, kur gulēja, soka: "Nyupat te beja." Dzylna gon sauc: "Tpru, tpru!" bet gūvu nav.

Skrīn Valns uz Dīvu un prosa, vai nav redzējis šuo lūpu. Dīvs vad jū uz klāvu un soka: "Skotīs, vai tuos tovas."

Valns napazyna sovu gūvu, aizadusmuoja, paķēŗa osu akmini un puorcierta dzylnai golvu. Nu tuo laika dzylnai golva sorkona kai ar asni aplīta un viņa vīnumār sauc: "Tpru, tpru!" bet gūvu naatrūn.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox