Dievam aitas, Velnam cūkas
From Pasakas un teikas
Reiz Velns iet gar Dieva kūtim — redz: Dievs cērp aitas. Tāda skaista vilna! Velnam aitu nav bijis, tomēr vilnas gribas. Viņš domā: paga! Aiziet mājā un cirps cūkas. Tās viņam bijušas. Toreiz cūkām bijusi arī lielāka spalva: netik reta kā tagad. Bet cūka cērpot neguļ vis tik mierīgi kā aita: brēc un spārdās. Ar lielām mokām un dusmodamies Velns tomēr cūku nocērp. Bet nu skatās — nekā: liela brēka — maza vilna. No tā laika cūka tāda kā izplūkāta esot — ar retu spalvu.
