Dieva kalts un Velna izkapts

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Sen senos laikos Dievam un tāpat arī Velnam, katram bijuši savi tīrumi, ganības, pļavas.

Velns bijis iegādājis sevim izkapti, ko siena pļaut; bet Dievs kalis sienu ar kaltu. Velns rītiem pa rasu vien pļāvis un kad rasa nožuvusi, tad gājis gulēt. Dievs kalis visu dienu un nekur tālu neticis. Te Dievam ienācis labs padoms prātā: klusām, kamēr Velns gulējis, paņēmis viņa izkapti, nopļāvis vēl lielāku gabalu, nekā Velnam bijis nopļauts, un atkal atlicis izkapti vietā. Velns uzcēlies brīnīdamies, kā tikai Dievs ar kaltu tik lielu lauku nokalis. Un nu Velnam iepaticies pļaujamos rīkus mīt. Labi, Dievs paņēmis izkapti un Velns kaltu. Nu Dievam vedies ļoti labi, bet Velnam negājis nekurp. Velns sadusmojies, ka tik neganti pievīlies, un sācis ļoti ātri kalt, bet jo ātrāk kalis, jo vairāk pļavu izbakstījis un tā, re, ciņi pļavās cēlušies.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox