Dieva kalts un Velna izkapts

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Reiz Dievs ar Velnu pļāvuši sienu. Dievs ar kaltu kalis, bet Velns ar izkapti pļāvis. Grūti gan nācies Dievam katru zālīti nokalt, bet strādīgs būdams, strādā, ka ir ko redzēt.

Velnam, saprotams, ir viegli pļaut, svilpo vien. Bet daždien sliņķis paliek sliņķis — un tā nu Velns sviež izkapti pie malas un aiziet diendusā. Labi. Bet pa to laiku Dievs paņem Velna izkapti un kamēr Velns guļ, nopļauj lielu gabalu. Velns atnācis brīnās, ka Dievs tik daudz nopļāvis. Redzēdams, ka Dievam tā labi veikusies pļaušana, Velns gudro ar Dievu taisīt maiņu. Dievs, saprotams, ir ar mieru — un nu samaina arī. Dievam izkapts — Velnam kalts. Velns sāk kalt. Kalis, kalis, kā uz vietas, tā uz vietas. Briesmīgi sadusmojies, laidis kaltu prom. Bet tai pašā laikā, kā par nelaimi gadījies, pār šiem abiem, laisties žagatai. Un kalts trāpījis žagatai taisni astē. Tā šo baltdien žagatas skraida gaŗām astēm, kuŗas nav nekas cits, kā citkārtējais Velna kalts.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox