Dieva kalts un Velna izkapts

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Juris Ozoliņš iesācis tā: "Muns brālēns — ek tu jau pazini — Lejas Kuilīts, kas bij par tiesas priekšsēdētāju — kad nomirs, tad Vellam ar Pēteri izcēlies sīvs strīdiņš: katrs domāj, ka dvēsele viņam piederot. Aktis tikušas pārmeklētas — Pēteris turējies, ka viņam: jo esot atraitnes pabalstījis un bāriņiem taisnu tiesu devs; Vells atkal tiepies, ka viņam: jo kukuļus ņēmis, licies ar cigāriem krietni pacienīt un lab dzērāja godu esot izpelnījies. Strīda nekādi nevarējuši nobeigt un tā strīdoties gājuši pa mūsu lielo pļavu — ek, tur pie ta šķūņa, kur tas putras spainis stāvējs, ek, tu jau zini! — tur bijši mūsējie, sienu pļāvuši; izkapt's bijšas turpat pakārtas. Te abi apņēmušies strīdu izšķirt: iet pļauties; kuŗš vinnēs, tam dvēsele. Paņēmuši izkapt's un ta tik vaļā. Vells jau bijis priekšā — te Pēteris ieraudzījs akmintiņu, paķērs — norāvs gar izkaptes zobiem strings, strings! un gerrām gan! Vells gan saucis Pēteri, Pēteri, paskandini to izkapti, bet Pēteris vairs nelicies ne dzirdot. Tā tad Pēteris vinnējs.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox