Dievs ar Velnu kaitinās / Gott und der Teufel ärgern einander

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Ikšķile
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Vienā svētdienā, liela negaisa laikā, gāja dievbijīgs vecītis uz baznīcu. Ceļā viņš ieraudzīja no tilta apakšas izlienam smalku, melnās drēbēs ģērbtu jaunkungu, kas, viņam pienācis, izsaucās: "Tagad īsts velna laiks!"

"Nē, jaunskungs!" atteica vecītis, "Dieva laiciņš!"

Smalkais kungs vecītim uzmācās un pat solīja pulku naudas, lai viņš sakot, ka esot velna laiks; bet dievbijīgais vecītis neļāvās pierunāties, pastāvīgi atbildēdams: "Nē, jaunskungs, Dieva laiciņš!" Tad jaunskungs piepēži pazuda un vecis aizgāja uz baznīcu. Vecis saprata, ka jaunskungs bijis velns vai kāds no viņa sulaiņiem; tādēļ viņš pēc pabeigtas dievkalpošanas piegāja pie mācītāja un tam visu izstāstīja par savu sastapšanos un sarunu ar smalko jaunkungu. Mācītājs, dzirdēdams, ka vecim solīts pulka naudas par nieka izteicienu, skrēja tūliņ uz zināmo tiltiņu, lai iegūtu vecim solīto naudu. Mācītājam turp ejot, smalkais jaunskungs tiešām arī izlīda no tilta apakšas, bet ieraudzījis mācītāju, viņš sauca, ar rokām itkā atbīdīdams: "Nenāc, nenāc! tu jau sen esi mans!"

An einem Sonntag — während ein Ungewitter tobte — war ein frommer alter Mann zur Kirche unterwegs. Da sah er, dass ein feiner, schwarzgekleideter Jungherr unter einer Brücke hervorkroch und ihm zurief: "Das ist ein echtes Teufelswetter heute!"

"Nein, Jungherr," antwortete der Alte, "es ist Gottes Wetterchen!"

Der feine Jungherr bedrängte den Alten und versprach ihm noch viel Geld, wenn er nur sagen wolle, dass es ein wahres Teufelswetter sei. Aber der fromme Alte ließ sich nicht überreden und antwortete nur immer: "Nein Jungherr, Gottes Wetterchen!" Auf einmal war der Jungherr verschwunden, der Alte aber setzte seinen Weg zur Kirche fort. Der Alte begriff, dass der Jungherr der Teufel selbst oder einer seiner Knechte gewesen sein musste. Deshalb, ging er nach dem Gottesdienst zu dem Pfarrer und erzählte ihm haarklein die ganze Begebenheit und alles von seiner Begegnung mit dem feinen Jungherrn. Als der Pfarrer hörte, dass man dem Alten viel Geld für ein geringes Sprüchlein versprochen hatte, eilte er selbst zur Brücke, um das dem Alten versprochene Geld zu bekommen. Als der Pfarrer ankam, kroch der feine Jungherr auch wahrhaftig unter der Brücke hervor; als er jedoch den Pfarrer erblickte, rief er, indem er ihn mit Händen und Füßen abwehrte: "Komm nicht, komm nicht, du gehörst mir schon lange!"

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox