Cilvēks seko Dievam / Der Mensch folgt Gott

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Rīga
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Kad Dievs ar cilvēka radīšanu bijis galā, pie tā pienācis Velns un sācis plīties virsū, ka cilvēks piederot šim. Dievs atkal teicis, ka šim, un nu abi nekā nevarējuši izšķirties. Beigās Dievs teicis, ka izmēģināšot: kam cilvēks staigāšot pakaļ, tam arī tas piederēšot. Dievs ar Velnu nostājušies priekšā, bet cilvēks aiz tiem. Tad sākuši iet. Tai vietā, kur bijušas krustceles, Velns aizgājis pa vienu ceļu, Dievs pa otru. Cilvēks gājis Dievam pakaļ. Velns no dusmām skrējis cilvēkam pakaļ un spļāvis un kraukājis tam virsū, tā kā cilvēks nu izskatījies briesmīgi neglīts. Lai cilvēks būtu glītāks, tad Dievs ņēmis un apgriezis cilvēku otrādi, tā kā neglītā puse nāk uz iekšu. No Velna kraukām un spļaudekļiem cēlušās cilvēka iekšas. Als Gott mit der Erschaffung des Menschen gerade fertig geworden war, kam der Teufel zu ihm und erklärte, dass der Mensch ihm gehöre. Gott entgegnete darauf, der Mensch sei sein Eigentum, und so konnten beide zu keinem Ergebnis kommen. Schließlich machte Gott einen Vorschlag: demjenigen, dem der Mensch folgen werde, solle er gehören. Gott und der Teufel stellten sich hin, der Mensch stand hinter ihnen. Dann begannen sie voranzugehen. Sie kamen an eine Wegkreuzung: da schlug der Teufel den einen Weg ein, Gott den anderen. Der Mensch folgte Gott. Da lief der Teufel in seinem Zorn dem Menschen nach und bespie ihn vom Kopf bis Fuß, so dass der Mensch jetzt sehr hässlich aussah. Damit der Mensch wieder hübscher aussähe, wendete ihn Gott, so dass die hässliche Außenseite nach innen kam. Aus der Spucke des Teufels ist das Eingeweide des Menschen entstanden.
Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox