Pērkons

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Pērkonam bijis ienaidnieks Jods. Jods, Pērkonu kaitinādams, no viņa baidījies un tā visur slapstijies, gan ēkās, kokos, ūdeņos un citur, tā ka Pērkonam bijis grūti viņu atrast un pelnīto sodu nodot. Reiz vecs vīriņš kurinājis pirti. Te — kur gadījies, kur ne — no krūmiem iznācis liels melns vīrs ar garu bārdu un spīdīgām acim. Lielais vīrs lūdzis pirtskuri, lai laižot viņu pirtī sasildīties un pārgulēt, pie kam noteicis, ka labi viņam iešot, kad viņš to modināšot, pirms negaiss tuvošoties. "Sildies, sildies, kamēr Māŗa pērsies," pirtskuris atteicis. Acumirklī sacēlies biezs, melns mākonis padebešos. Mākonī tupējis mazs vecs vīriņš ar sirmu bārdiņu un ugunīgām acim. Rokās tas turējis un berzējis lielu ugunīgu milnu. Pirtskuris, to redzēdams, sācis baiļoties un gribējis iet lielo vīru modināt. Pērkons saucis: "Ko tu dari?" — "Kurinu pirti lai vakarā Māŗa peŗas," pirtskuris atteicis bailīgi. Tiklīdz pirtskuris izsaucis Māŗas vārdu, te it nejauši izšāvies lielais vīrs pa pirtslodziņu ārā. Acumirklī nozvēlies gaŗš zibens, rūcis briesmīgi un ugunīgā milna trāpījusi lielo vīru. Te arī mazais vīriņš stāvējis pirtskurim blakus un sacījis: "Labi, ka man pateici, ka še Māŗa peŗas, citādi es viņu būtu saārdījis lupu lupās. Esmu Pērkons un meklēju savu ienaidnieku Jodu veselus trīs gadus un nu taču pēdīgi viņu atradu. Uzgriez pirtslodziņam krustu, tad Jods neies iekšā un es arī šo Māŗas svētumu sargāšu." To sacījis, Pērkons rūkdams pacēlies mākonī. Veci ļaudis vēl šo baltdien saka: "Lai papriekšu nopeŗas Māŗa, tad jau gan izpērsimies diezgan."

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox