Mājas-kungs / Der Haus-Herr

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Odzienas pagasts
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Odzienas pagastā, Vidzemē, Salaču mājā dzīvojis vecs saimnieks, tam bijis mājas gars. Tādā piebūvētā namiņā viņam stāvējusi pelnu čupiņa ar siena kaudzīti. Šinī vietā mājas meitām jau no senlaikiem, tiklīdz veļu mazgājušas, bijis jāizbeŗ sārma pelni, jo citur neļāvis saimnieks bārstīt. Ja mājiniekiem gadījies pirmo reizi kādu jaunu ēdienu baudīt jeb kādu jaunu darbu sākt, tad, skat, vecais ātrāki nevienam nevēlējis aiztikt, iekāms nebijis ieskrējis namiņā ar ēdienu jeb dzērienu, kas vien tas labākais, un nebijis nometis jeb nolējis uz kaudzīti mājas garam.

Bet pēc kāda laika vecais saimnieks nomiris. Viņa meita taisījusies precēties. Un te nu viņas brūtgāns, nākamais mājas saimnieks, kāzu dienā iegājis ar saviem panāksniekiem namiņā, kur mājas gars godināts, piegājis pie pelnu čupas, uzminis ar kāju čupai un sacījis: "Še tev, Salaču mājas gars! Še tev, Salaču mājas gars! Gaidi, gaidi, lai arī es tevi godinātu!" Bet, raugi, otrā dienā jeb arī drusku vēlāk, jaunajam saimniekam sākusi kāja sāpēt. Brēcis un vaidējis tā, ka nemaz jēgas. Gan izbraukušies pie pūtējiem, bet tās raizes! Neviens pats kājas izdziedināt! Tad ļaudis parunājuši, ka jaunajam saimniekam kājas tādēļ sāpējušas, ka mājas gars atriebies apvainojuma dēļ.

In der Gemeinde Odziena in Livland, auf dem Salači-Hof, lebte ein Bauer, der einen Hausgeist hatte. In einem kleinen Anbau befand sich ein Häuflein Asche und ein Häuflein Heu. An dieser Stelle mussten die Mägde seit jäher nach dem Wäsche Waschen Aschenlauge ausschütten, das hatte der Bauer so bestimmt. Sobald ein neues Gericht gekocht worden war oder eine neue Arbeit begonnen werden sollte, eilte der alte Bauer selbst in den Anbau und brachte dem Hausgeist das beste Stück essen und auch vom besten Getränk; erst dann durften die anderen ans Essen gehen.

Aber nach einiger Zeit verstarb der alte Bauer. Seine Tochter rüstete zur Hochzeit. Der Bräutigam als zukünftiger Bauer betrat mit seinen Freunden den Anbau, in dem der Hausgeist verehrt wurde, trat mit dem Fuß auf das Aschenhäuflein, trampelte darauf und rief: "Da hast du es, du Hausgeist des Salači-Hofes, da hast du es! Du kannst lange warten, dass auch ich dich verehren würde!" Aber siehe da, am nächsten Tag oder auch ein paar Tage später verspürte der junge Bauer große Schmerzen in seinem Bein. Er schrie und jammerte, dass man es gar nicht hören mochte. Man fuhr von einem Beschwörer zum anderen, ach, diese Sorgen! Niemand konnte das Bein heilen. Die Leute aber redeten, der Hausgeist habe dem jungen Bauern das Unglück geschickt, weil er ihn beleidigt hatte.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox