Mājas-kungs / Der Haus-Herr

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Senos laikos Ušuru ezera malā stāvējusi veca liepa. Ezera viļņi skalojuši viņas saknes, kas stiepušās jau ūdenī. Vasarā, kad pērkons rūcis un kad auka plosījusies, vītoli un citi koki drebējuši un locījušies, vecā liepa mierīgi stāvējusi un raudzījusies ūdenī. Zem šīs liepas ļaudis izraudzījušies sev upuŗu vietu.

Rītos, kad pirmie saules stari aizskāruši koku galotnes, segās cieši satinušies ļaudis nonākuši pie vecās liepas, un nesuši tur dažādus upuŗus. Arī vakaros, dziļam klusumam valdot, upurētāji nākuši uz veco liepu.

Bijuši arī cilvēki, kas nejutuši cienību pret veco liepu. Tie dažreiz paņēmuši un aiznesuši noliktos upurus. Tā viens linu kulstītājs jau vairākas reizes vakaros ar groziņu rokā nogājis līdz liepai un uzlasījis noliktos upurus. Kad atkal reiz linu kulstītājs nonācis pie liepas, viņš tur atradis izceptas zivis. Linu kulstītājs sācis zivis ēst un apēdis gandrīz visas. Pēdējo zivi ēdot, asaka aizspiedusies rīklē. Nu linu kulstītājs tikmēr slimojis, kamēr nomiris.

In alten Zeiten stand am Ufer des Ušuru ezers eine alte Linde. Das Seewasser umspülte ihre Wurzeln die bereits in den See hinein ragten. Als es im Sommer Gewitter gab und die Weiden und andere Bäume zitterten und sich im Winde bogen, stand die alte Linde ruhig da und schaute ins Wasser. Unter dieser Linde richteten sich die Menschen eine Opferstelle ein.

An frühen Morgen, als die Sonnenstrahlen die Wipfel der Bäume berührten, kamen die Menschen an die alte Linde und brachten ihre Opfergaben. Auch an späten Abenden, als überall schon tiefe Stille herrschte, kamen Opferwillige an die Linde.

Es gab auch Menschen, die der alten Linde gegenüber keine Ehrfurcht empfanden. Sie scheuten sich nicht, die dargebrachten Opfer zu stehlen. So ging ein Flachsbrecher fast allabendlich mit einem Körbchen an die alte Linde und las die Opfergaben auf. Als der Flachsbrecher eines Tages wieder an die Linde kam, fand er dort gebratene Fische. Er begann die Fische zu verspeisen, aber eine Gräte des letzten Fisches blieb ihm im Rachen stecken. Er siechte lange, schließlich starb er daran.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox