Mājas-kungs / Der Haus-Herr

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Jaungulbene
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Comments: Jānis Eglītis ir skolnieks
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Jaun-Gulbenes Sila Bričos dzīvojis kāds saimnieks, kas darījis dažādas burvestības. Zaļās ceturtdienas rītā ar mazu gaismiņu tas gājis ārā, nozviedzies kā zirgs un tad šo to murminādams sācis ar slotas stupi šur tur slaucīt: gan ap bišu tropiem, kāpostu dēstu, gan namiņā ap katla kāsi. Pēc tam groziņā vai kulītē nesis skudras un sakāris kūtīs pie griestiem.

Kad stādījuši kāpostus, tad vispirms pats saimnieks ienesis dārzā nātru sauju un akmeni. Nātras tas nolicis zemē, uzlicis akmeni tām virsū un pats iestādījis dažus stādiņus. Tikai tad varējuši sākt citi stādīt. Pēdīgi, kad kāposti bijuši sastādīti, tad vēl trīs reizes apskrējis dārzam riņķī.

Kad pļāvuši rudzus vai citu labību, tad tam, kam gadījies Jumi saņemt (izpļaut pēdīgo kopiņu), saimnieks skrējis klāt, zviegdams kā zirgs.

Pie šī saimnieka mājām stāvējis vecs līks vītols ar cauru vidu. No visas apkārtnes nākuši un vītola dobumā baŗojuši bogus. Kas vien gribējis, lai viņa zirgi būtu apaļi un brangi, un mājās būtu svētība, nekad nebraucis vai negājis gar vītolu, ja nenolicis kaut ko bogiem. Visvairāk vītola dobumā nolikuši olas.

Reiz lieldienu sestdienā — priekš kādiem 50 gadiem — saimniece sūtījusi savu padēli Oteni sameklēt pa vistu perekļiem olas. Puisēns izmeklējies pa visām paspārnēm kūtsaugšā un rijas augšā. Pēdīgi tas iedomājies, vai vistas nedējot arī vecajā vītolā. Pie vītola piegājis, tas ieraudzījis dobumā daudz olu, pielicis pilnu sestuli (seši mēri uz pūra) un aiznesis uz istabu.

Lieldienu rītā saimniece olas izvārījusi un devusi visiem mājas iedzīvotājiem: puišiem, meitām, īreniekiem. Kad visi olas pa ēduši, saimniece ieprasījusies: "Oteni, kur tad tu ņēmi tik daudz olu?" — "Vītolā atradu," puisēns atbildējis. Saimniece iekliegusies: "Nu būs visi beigti! nu būs visi beigti!"

Auf dem Sila Briči-Hof in Jaungulbene lebte ein Bauer, der sich verschiedenen Zaubereien hingab. Am frühen Morgen des Gründonnerstags ging er auf den Hof hinaus, wieherte wie ein Pferd, begann zu murmeln und an manchen Stellen herumzufegen: um die Bienenstöcke herum, um die Kohlpflanzen herum um die Herdstelle und den Kesselhaken herum. Dann, füllte er kleine Körbchen oder Säckchen mit Ameisen und hängte sie an die Stalldecke.

Als Kohl gepflanzt werden sollte, brachte der Bauer selbst zuerst eine Handvoll Brennnesseln in den Garten, die er auf die Erde legte und mit einem Stein beschwerte. Dann pflanzte er eigenhändig einige Kohlpflanzen. Erst dann durften andere pflanzen. Nachdem der Kohl gepflanzt worden war, lief er noch dreimal um den Garten herum.

Als Roggen oder anderes Getreide gemäht wurde, lief der Bauer auf den Mäher, der den "Jumis" (die letzte Garbe) gebunden hatte, zu und wieherte wie ein Pferd.

Auf dem Hof jenes Bauern stand eine alte krumme Weide mit hohler Mitte. Aus der ganzen Gegend kamen Leute und warfen Nahrung für die Bogi* in die hohle Weide. Jeder, der sich wohlgenährte und starke Pferde wünschte, fuhr niemals an der Weide vorbei, ohne eine Opfergabe für die Bogi zurückzulassen. Meistens wurden Eier in die hohle Weide gelegt.

An einem Ostersamstag — es war vor etwa 50 Jahren — schickte die Bäuerin ihren Stiefsohn Otens, in den Hühnerstall, um nach Eiern zu suchen. Der Junge suchte überall auf dem Stall- und Korndarrenboden nach. Schließlich fiel es ihm ein, dass die Hühner vielleicht auch in die hohle Weide gelegt haben könnten. Er eilte an die Weide und erblickte in der Höhlung viele Eier. Er sammelte einen Korb voll und brachte sie der Bäuerin.

Am Ostermorgen kochte die Bäuerin Eier und verteilte sie an alle Hausbewohner: an Knechte, an Mägde, an Mieter. Nachdem alle ihre Eier aufgegessen hatten, fragte die Bäuerin: "Wo hast du denn so viele Eier gefunden, Otens?" "In der hohlen Weide", antwortete der Junge. Da rief die Bäuerin aus: "Jetzt werden alle tot sein, jetzt werden alle tot sein!"

  • Bogi — russisch bog=Gott.
Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox