Laima

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Viena nabadzīte nekad par dabūto dāvanu nebučojusi lielmātei roku, pat paldies neteikusi. Tikai nosacījusi: "Nekas, lielmāt, dariet visu ko darīdami, dariet paši sev; dariet laba — paši sev, dariet ļaunu — paši sev!"

Lielmāte domājusi: laikam dāvana par mazu. Nopirkusi kleitu un iedāvājusi nabadzītei. Tas pats. Lielmāte nu saskaitusies un nolēmusi nabadzītei tādu nepateicību atriebt — nozāļot to. Likusi cepējam izcept mazu kukulīti maizes, ko iedot nabadzītei. Lielmāte maizi sazāļojusi un kad atkal atnākusi nabadzīte, iedevusi to viņai. Nabadzīte atkal saka to pašu: "Nekas, lielmāmiņ, dariet visu ko darīdami — dariet paši sev; dariet labu — paši sev, dariet ļaunu — paši sev!"

Pa ceļam nabadzīte satiek lielmātes dēlu, tas bijis medībās nomaldījies un trīs dienas neēdis. Jaunais lielskungs prasot nabadzītei, ja šai kas esot, lai iedodot šim ko ēst. Nabadzīte arī neatsaka un iedod lielskungam lielmātes dāvāto kukulīti. Tas par to ļoti priecīgs un solās nabadzītei mūžā visu daudzkārt atlīdzināt. Jaunais lielskungs sāk kāri ēst, bet te tas slims nokrīt pie zemes un drīz vien nomirst. Nabadzīte steidzas uz muižu un ziņo lielmātei, kāda nelaime notikusi ar viņas dēlu. Tagad tik lielmāte sapratusi nabadzītes vārdus: "Dariet visu, ko darīdami — dariet paši sev; dariet labu — paši sev, dariet ļaunu — paši sev."

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox