Pūķis nosists

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Vienam meldeŗam bija pūķis. Tas tam arvienu pienesa labību tik daudz, ka puiši nemaz nevarēja samalt, visvairāk tad, kad meldeŗam pašam mala. Malēju labību tie drīz, jo drīz samala. Kad paša labību mala, tad kurvis (kurzs) arvienu stāvēja pilns, lai gan klāt nebēra. Tā bija jāmaļ naktīs, kad neviena cita malēja nebija, tā kā puiši tādās naktīs nemaz nedabūja gulēt. Šajās reizēs tie nemaz augšā pie kurvja nedrīkstēja rādīties, ap to rīkojās pats melderis. Puiši nevarēdami tādās naktīs izturēt, sāka meklēt, kā tas nāk, ka rodas tik daudz labības ko malt. Tie nomanīja, ka meldeŗam bija pūķis, kas tam pierukņāja arvienu labību klāt. Reiz, kad meldeŗa nebija mājās, tie sāka meldeŗa labību uz savu roku malt, gribēdami izzināt, kā pūķis labību nes, un tad to nogalināt. Priekš tā tie dabūja apdedzinātu dzirnavu milnu. Tie kurvī ielika kādu mazumiņu graudu un sāka malt. Te viņi redz, ka pūķis skrien pa jumta cekulu iekšā un kurvi piepildījis atkal tāpat laukā. Pūķis divas reizes tā skrējis, bet tiklīdz kā trešo reiz pie kurvja ticis klāt, tad viens meldeŗa puisis to ar apdedzināto dzirnavu milnu nositis, ka palikuši tikai putekļi un pelni. No tā laika meldeŗa puišiem vairs nebijis caurām naktim meldeŗam jāmaļ. Pats melderis gan neko neteicis, ka viņa pūķis nozudis. No tā laika staigājis tas kā piesmircis apkārt.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox