Rudzu-ruņģis / Der Roggen-Ruņģis

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Džūkste
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Kādās mājās dzīvoja saimnieks, kas paslēpšu savā klētī bij baŗojis rudzu luņģīti. Viņa sieva daudz reiz gan bij redzējusi, ka saimnieks klētī lielu, lielu bundulu pieglabā; bet kas tur iekšā, to ne tā zināja, nedz arī prasīja.

Vecuma galā, uz nāves cisām guļot, saimnieks piesauc saimnieci pie gultas un saka: "To bundulu, kas klētī, liec man zārkā blakus. Tur mans rudzu luņģītis iekšā!"

Saimnieks nomirst, tomēr rudzu luņģīti saimniece neieliek zārkā. Paiet viena nakts — nekas, paiet otra nakts — nekas; trešajā naktī saimnieks no kapa ārā un prasa aiz durvim, lai atdodot viņam rudzu luņģīti. Saimniece nedod un tā nu tā nakts aiziet.

Bet nākošā naktī saimnieks atkal no kapa ārā un nu griež visas malas apkārt. Nekā darīt — no rīta bij jāatrok kaps un luņģīša bunduls jāieliek zārkā. Nākošā naktī nenāk neviens saimnieks vairs mājās vaikstīties.

Pēc kādām dienām vēlāk gadās kaimiņa vīram pusnaktī gar kapsētu braukt. Pienāk pie pašiem kapiem, ak tavus neredzētus brīnumus: uz nomirušā kaimiņa saimnieka kapa kopiņas deg spodra uguntiņa bez malkas.

Auf einem Bauernhof lebte ein Bauer, der in seinem Vorratshaus heimlich einen Roggen-Luņģis hielt und fütterte. Seine Frau hatte zwar oft gesehen, dass ihr Mann im Vorratshaus eine große Büchse verwahrte, aber sie wusste nicht, was darin war und sie fragte auch nicht danach.

Als der Bauer schon alt war und auf dem Sterbebett lag, rief er die Bäuerin an sein Lager und sprach: "Die Büchse, die im Vorratshaus steht, lege neben mich in den Sarg, darin ist mein Roggen-Luņģis verwahrt!"

Der Bauer stirbt. Aber die Bäuerin legt den Roggen-Luņģis nicht in seinen Sarg. Eine Nacht vergeht — nichts, eine zweite Macht vergeht — nichts; in der dritten Nacht aber springt der Bauer aus dem Grabe und verlangt draußen vor der Tür, man solle ihm seinen Roggen-Luņģis zurückgeben. Die Bäuerin tat es nicht, und die Nacht verging.

Aber in der kommenden Nacht sprang der Bauer wieder aus dem Grabe und tobte die ganze Nacht herum. Nichts zu machen — am nächsten Tag musste man das Grab öffnen und die Büchse mit dem Roggen-Luņģis in seinen Sarg legen. In der nächsten Nacht kam er nicht mehr.

Einige Tage später musste ein Nachbarbauer an dem Friedhof vorbeifahren. Da bekam er etwas Sonderbares zu sehen: auf dem Grab des verstorbenen Nachbarn brannte ohne Holz ein helles Feuerchen.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox