Velnu dzīves vietas

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Vienreiz — tas jau tagad ilgi atpakaļ — Liel-Auces ezerā zvejojuši un brīnum pulka zivju saķēruši. Bet sestdienas vakaru — kad tik labi ķeras — zvejnieki nemaz nedomājuši atlaisties: beidzamo lomu vilkuši tā ap pusnakti ārā. Vilkuši, vilkuši — brīnum smags izlicies un šie jau priecājušies: "Nu būs atkal ko paskatīties!" Bet tiklīdz tīkls varbūt pusē jau bijis laukā, te piepēši ūdens ezera malā sācis celties un viesulis kā melns stabs griezies gaisā; bet ezera dibenā dzirdējuši saucam: "Cūk, cūk, vis cūk, vis cūk, strup ast' vien nav!" Pēc tā sauciena tīkls nodrebējis vien un gabalu gabalos saplosīts. Zvejnieki pārrunājuši: "Citādi nav — tīklā pats nelabais bijis iekūlies un, kad nu viņu tur dibenā sāka saukt, tad laikam būs apmanījies un aizsprucis."

Daži atkal teica lielu zivi — 4-5 asi gaŗumā — redzējuši ezerā; spuri stāvējuši kā melns žogs no ūdens ārā un acis spīdējušas kā spožas ugunis. Bet šai zivij piekļūt neesot iespējams, tādēļ ka popē, zem sūnām, dumbrā, vien uzturoties. (Liel-Auces ezerā ir daudz vietās pope: pa virsu zāle un sūna, apakšā ūdens.) Citi atkal stāsta, ka šī zivs esot tas ezera velns.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox