Velni mantas nesēji

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Lielceļam, kas ved no Vecātes uz Rūjienu, un iet cauri Sēļu-Koškules pagastam, tieši šī pagasta robežās, starp Valdeķu pusmuižu un Rūnas māju abās pusēs guļ purvs. Par īstu purvu to nevarētu saukt, drīzāk par zemu pļavu, kuŗai cauri tek tā sauktā Melnupīte. Purvāju lielceļa labā pusē sauc par Vilkulānu, bet ceļu kreisā pusē par Vilku purvu.

Vienu reizi vecos laikos viens zemnieks pa šo lielceļu braucis uz Valmieru. Vezumā viņam bijis divi podi linu, kuŗus gribējis Valmierā pārdot. Viņš bijis ļoti nabadzīgs un naudas arī ļoti vajadzējis, tā kā cits nekas neatlicis, kā tos pāra odus pārdot. Ceļā devies jau ap pusnakti, lai ar rīta ausmu nokļūtu Valmierā. Tikko nu nobraucis pie purva cauri mežam, šis redz šķiļoties zili-zaļas uguntiņas. Piebraucot tuvāk, viņš redz, ka briesmīgi cīnās divi velni. Zemniekam visas asinis sastingst no bailēm, bet viens velns nāk šim klāt, aptura zirgu un saka, lai šis izšķiŗot viņu ķildu, citādi tālāk netikšot. Viņi cīnoties par to purvu, kuŗam tas īsti piederot, abi esot brāļi. Zemnieks nu teicis, ja šie nu esot divi un labi brāļi, lai dalot to purvu uz pusēm, jo vidū tieši esot robeža — lielceļš. Tā velni bijuši ar mieru, bet katra daļai vajagot vēl sava vārda. Tā kā tur agrāki piemituši vilki, tad zemnieks teicis, ka vienu pusi varot saukt par Vilku lānu un otru par Vilku purva. Velni bijuši ļoti apmierināti, atlaiduši zemnieku un teikuši, gan jau šie viņam arī atmaksāšot par gudrību. Zemnieks aizbraucis Valmierā. Tirgotāji arī saņēmuši linus, sākuši svērt, bet tavu brīnumu! Linu izskatās tik maz, bet sveŗ divi birkavi. Prāto un gudro, nosveŗ vēl otru un trešu reizi, bet svars ir un paliek tāds pats. Neko darīt! Samaksājuši zemniekam brangu naudu par divi birkaviem, un tas laimīgs braucis mājā. Mājā braucot nu sapratis, ka tā ir velnu atmaksa par viņa gudrību.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox