Velns palīdz medniekiem

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Klausības laikos A. muižā kungam bija divi medinieki: vienu sauca Andrievu, otru Repi. Mediniekiem vajadzēja katru dienu zināmu skaitu putnu un zaķu nošaut, jo ja pārnāca tukšā, tad pēriens bija neizbēgams. Repim medīšanā bija varena laime: putni un meža zvēri tam, tā sakot, paši nāca bises galā un tas katru reizi no meža pārnesa pilnu tarbu. Par to kungs Repi mīlēja, bet nabaga Andrievam reti pārgāja nedēļa, kad nedabūja savus piecdesmit uz muguras. Ļaudis par Repi jau sen runāja, ka tas ar pašu nelabo stāvot sabiedrībā, kam tam tāda laime, kungs uz valodām neklausījās.

Vienu dienu Andrievs it noskumis ar bisi staigāja pa gāršu, bet neredzēja neviena putna, ne zaķīša. Noguris tas atsēdās uz siekstas un domāja, ka vakarā kungs tam atkal liks ādu dīrāt. Te pienāk Repis un saka: "Andriev, par ko tu tik noskumis?"

"Kā nu nebūšu noskumis, ka visu dienu nekā nedabūju šaut! Tu jau zini, kādi prieki mani mājā gaida."

"Ej, ko niekus!" Repis sauca. "Klausi manu padomu, tad putnu un zaķu nekad nebūs trūkums!" Un nu Repis stāstīja: "Nākošu svētdienu ej baznīcā pie vakariņām — dievmaizi neapēd, bet paglabā, tad tev vēlāk teikšu, kas darāms." Andrievs paklausīja. Abi pēc tam atkal sastapās mežā, kur Repis to mācīja: "Atplēs bērzam tāsi un aizliec aiz tās dievmaizi, nostājies trīsdesmit soļus no bērza un tas šauj pār plecu uz to pusi, kur bērzs; bet neskaties atpakaļ." Andrievs darīja, kā Repis mācīja, bet gribot negribot atskatījās drusku atpakaļ. Ar bailēm viņš redz, ka aiz bērza stāv cilvēks viņa paša ģīmī. Nobijies Andrievs nolaiž bisi, bet Repis uz reizi, zils, melns palikdams, kliedz: "Šauj, diedelnieks! šauj! citādi es tevi nošaušu!" Andrievs dreb pie visām miesām un nevar ne bisi uz augšu pacelt. Bet redzēdams, ka Repis tiešām grasās viņu nošaut, paceļ bisi un dod Repim virsū, tā kas tas uz reizi noveļas gar zemi. Viņš skrien uz to vietu lūkot, kur Repis stāvējis, bet tur neatrada nenieka. Viņš iet uz muižu atpakaļ, bet dzird muižā lielu troksni. Lielskungs, mājā pārbraucis, bija licis pavāram cept pusdienā rubeņa cepeti. Pavārs arī to izcepis, sulaiņi to nes galdā un visi slavē cepeša gardumu, kad dzird mežā šāvienu. Uz reizi visi pamana, ka bļodā nav rubeņa, bet riebīga vecas vārnas gaļa. Pavārs iet pagrabā lūkot un atrod rubeņu vietā vārnas un žagatas; un stirnu vietā vecus zirgus, ko Repis no meža nesis mājā. Andrievs nu izstāstīja visu, kas mežā noticis, un kungs saka: "Tas bija labi, ka nešāvi, jo tad būtu nošāvis pats savu dvēseli, jo Repis, kā redzams, bija pats nelabais." No tā laika kungs Andrievam vairs nekad nedarīja pāri. Bet Repi vientuļa medinieki vēl dažkārt redzot pa mežu ar bisi staigājam un uzmācamies, lai tie aiz tāss aizsprausto dievmaizīti šautu.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox