Velni ievilina cilvēkus svešā klētī

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Reiz rijnieks naktī nejauki noslāpis. Grābstījies pa riju četrrāpus un meklējis dzēriena, bet nevarējis un nevarējis uziet. Beidzot itin dusmīgi iesaucies: "Kaut pats velns ar vēju ūdens lāsi atnestu!"

Līdz to izteicis — velns ienāk rijā, prasīdams: "Veci, ko meklē?"

"Dzert meklēju!"

"Nāc laukā, man ratos būs ūdens."

Rijnieks iziet laukā, iekāpj ratos un nu domā dzert; bet velns sašauj zirgiem un prom, ka vējš vien gar ausim nošņāc. Rijnieks prasa: "Kur brauc, kur brauc?" Velns atbild: "Mežā pēc ūdens!" Rijnieks ceļas stāvus un grib grožus noturēt; bet vēja grūdiens norauj cepuri un atgrūž atpakaļ sēdus. Nu rijnieks lūgsies, lai apturot, kamēr cepuri būšot padabūjis; bet velns atsaka: "Kur nu cepuri vairs! būs savas simts verstis, kamēr tā tur nokrita. Aizbrauksim pilsētā — nopirksi citu cepuri."

Pēc maza brīža patiesi iebraukuši pilsētā. Velns ievedis rijnieku botī, pagrābis desu un kodis kā negausis. Rijnieks iesaucies: "Kas, Dievs tēvs, tevi tik badainu devis, tā kozdams!" Bet tai pašā acumirklī velns nozudis ar visu desu un šis palicis botī aiz aizslēgtām durvim. Neko darīt — gaidījis rītu. No rīta botskungs atradis savā botī svešu cilvēku un pārbrīnojies, ka varējis caur aizslēgtām durvim ietapt. Rijnieks nu izstāstījis smalki jo smalki, kā viņam noticis. Un bots-kungs tad pārsūtījis nābadziņu atkal mājā. Tā pilsēta no rijas bijusi nezin cik lielā tālumā; bet velnam tāds attālums bijis tikai viens pašāviens.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox