Velni nes cilvēkus pa gaisu

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Aumeisteŗu muižā dzīvāja vienc tāds dārznieks, neatminos gan vais, kā viņu sauca un bī jau labi vecs vīrs un tas šito gabalu stāstīja, kā patiesīgu gabalu, jo šā paša tēvam tā gadījies. Dārznieka tēvs bīš jau varēn vecs vīrs un sestdienas vakarā nācis no pirtīnas. Toreiz viņč dzīvāš kādā tur aumeisteriešu mājā. Istaba bīsi kalnīnā un pirtīna palejā. Dārznieka tēvs kāpis no pirtīnas kalnā un varēn apkusis. Šis nu pats pie sevis tā nosacīš: "Kau nu būtu šo kāds aiznesis!"

Kā dārznieka tēvs tā nosacīš, tā tūlī vienc šo sagrābis pie kakla, uzsviedis sev uz muguras un nesis tik ātri, ka vējš vie dārznieka tēvam gar ausim dzīvāš. Nesāš bīš pats vellc. Vellc spēris tikai trīs soļi un ta uzsviedis dārznieka tēvu uz Lizītes rijas jumta. (Lizītes māja ir Liepas pagastā.) Dārznieka tēvs no iesākuma nemaz nevarēš apķert, kur nu šo nes. Ta dārznieka tēvs rausies no jumta zemē un gāš mājā iekšā un prasīš, kas tā par māju esot. Šim nu stāstīši, kā tā esot Lizītes māja. Dārznieka tēvs gāš trīs dienas, kamē atkūlies mājā.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox