Velni ēd cilvēkus / Die Teufel fressen Menschen

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Ērgļi
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Ērgļu muižas krogā esot dzīvojis krodzinieks, kas ar pašu velnu biedrojies. Kad krogā reiz pa nakti apmetušies ceļinieki, tad Papītis — tā kroģeri saukuši — tos aplaupījis.

Reiz apmeties krogā pa nakti tirgotājs, kas dzirdējis par Papīti, gribējis savu mākslu tam parādīt. Papītis tirgotājam parādījis istabu, kur mantas nolikt. Citi gan tirgotājam lieguši, lai pie Papīša pa nakti nepaliekot, bet tirgotājs nelicies tādas valodas ne dzirdot, sanesis visas savas mantas iekšā, uzvilcis uz visiem stūŗiem krustus un tad nolicies mierīgi gulēt. Ap pusnakti Papītis izgājis ārā, iesvilpies. Pēc svilpiena viens iegājis pie tirgotāja, bet atkal drīzi iznācis un Papīšam stāstījis, ka ceļinieks esot savas mantas ar tādiem akmiņiem apkrāvis, kādus šis nespējot novelt. Tā no tās reizes amats visiem bijis rokā un Papītis vairs nevarējis nevienu aplaupīt.

Citu reizi ziemas svētkos Papītis puisim pavēlējis zirgu aizjūgt. Puisis prasījis, kuŗu zirgu jūgt. Papītis atbildējis: to, kas pirmais uz viņu skatīšoties, kad stallī ieiešot. Pirmais paskatījies gadu vecs kumeļš, kuŗu tad arī puisis aizjūdzis. Papītis ar puisi iesēdušies kamanās un tikko puisis kumeļam uzsaucis, tā arī kumeļš pacēlies gaisā un gājis pa gaisu. Pēc kādas stundas kumeļš apstājies pie lielas pils. Papītis izkāpis no kamanām un puisim pavēlējis kumeļu nojūgt, stallī ielikt un tad pilī ienākt, kuŗā pats iegājis. Puisis nojūdzis zirgu un ienācis pilī. Še nu viņš redzējis vairāk kungu, kas sēdējuši ap apklātiem ēdamiem galdiem un turējuši maltīti. Papītis arī savam puisim devis ēdienu un teicis uz viņu, lai ēdot, cik gribot, bet lai ķešā no ēdiena nebāžot. Puisim ēdiens vareni smeķējis un tas nevarējis nociesties, ņēmis no cūkas cepeša un no desām gabalus arī līdzi, tos aizbāzdams aiz zābaku gaŗiem lieliem. Otrā rītā puisis meklējis pēc saviem gardumiem, bet atradis tikai čūskas līkumu un maza bērna rociņu. Nu tikai atjēdzies, kas tas par ēdienu vakar bijis.

Par Papīša nāvi stāsta, ka tas esot nomiris savā kambarī, neviena pie sevis neielaizdams. Velns viņu aiz kājām ap sienām dauzījis un beidzot tā desas ap krogu izvazājis.

Im Kruge von Ērgļi-Hof soll ein Krüger gelebt haben, der mit dem Teufel im Bunde war. Wenn einmal Reisende im Krug übernachteten, so plünderte Papītis — so nannte man den Krüger — sie aus.

Einmal übernachtete im Kruge ein Kaufmann, der von Papītis gehört hatte und ihm seine Kunst zeigen wollte. Papītis wies dem Kaufmann ein Zimmer an, wo er seine Sachen ablegen könne. Andere warnten zwar den Kaufmann, bei Papītis zu nächtigen, der Kaufmann aber lieh ihren Reden kein Ohr, sondern brachte alle seine Sachen hinein, zeichnete in alle Ecken ein Kreuz und legte sich dann ruhig schlafen. Um Mitternacht ging Papītis hinaus und pfiff. Auf seinen Pfiff kam einer zum Kaufmann hinein, ging aber bald wieder hinaus und erzählte Papītis, der Reisende habe seine Sachen mit solchen Steinen beladen, dass er sie nicht fortwälzen könne. Seitdem hatten alle einen Fingerzeig, und Papītis konnte niemand mehr berauben.

Ein andermal zu Weihnachten hieß Papītis den Knecht, ein Pferd anspannen. Der Knecht fragte, welches Pferd er anspannen solle. Papītis antwortete: das, das ihn beim Betreten des Stalles zuerst anschauen werde. Ein einjähriges Füllen schaute ihn zuerst an, und das schirrte der Knecht auch an. Papītis setzte sich mit dem Knecht in den Schlitten, und kaum hatte der Knecht das Füllen angerufen, da hob es sich schon in die Luft und flog davon. Nach etwa einer Stunde machte das Füllen vor einem großen Schlosse halt. Der Knecht schirrte das Pferd ab und trat ins Schloss. Da sah er mehrere Herren, die an gedeckten Speisetischen saßen und speisten. Papītis gab seinem Knecht auch zu essen und sagte zu ihm, er solle essen, so viel er möge, aber nichts vom Essen in die Tasche stecken. Dem Knecht schmeckte das Essen vortrefflich, und er konnte sich nicht überwinden, sondern nahm sich auch Stücke vom Schweinebraten und der Wurst mit, indem er sie hinter die hohe Stiefelschäfte steckte. Am anderen Morgen suchte der Knecht nach seinen Leckerbissen, fand aber nur eine Schlangenkrümmung und ein Kinder Händchen. Jetzt erst wurde ihm klar, was das gestern für ein Essen gewesen war.

Von Papītis Tod erzählte man, er sei in seiner Kammer gestorben, ohne dass er jemanden zu sich herein ließ. Der Teufel habe ihn an den Füßen gegen die Wände geworfen und zuletzt seine Eingeweide um den Krug geschleppt.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox