Cilvēka mirstamais laiks ir nolemts

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search
Comments: Sal. X. sējuma 51. pasakas 7. un 8. variantu. P. Š.


Vecos laikos Dievs un Laima staigājuši pa zemes virsu, tā ka cilvēki tos varējuši satikt. Reiz Babiņa gājusi pie Dieva sev vīru lūgties. "Es tev, meitiņ, tikai varu dot veselību," Dieviņš teicis: "vīru tev var dot tikai Laima. Ja gribi lēmumu dzirdēt, tad nāc man līdz." Baba palikusi Laimas priekšnamā, kamēr Dievs iestreipuļojis iekšā, piedzēris izlikdamies. "Dieviņ, tētiņ!" Laima iesaukusies no krēsla uzlēkdama, "kur tu tā piedzēries? " — "Babas kāzās!" šis atteicis. "Jā, bet es jau Babai vīra neesmu vēlējusi; es tai vēlēju palikt vecai meitai un to vilkiem saēst." — "Nu, tu, meitiņ, dzirdēji, ko Laima tev lēmusi!" Dievs pie Babas iziedams sacījis. "Tā arī notiks." Babiņa lūgusies brāļa, lai nesūtot viņas ganos, būšot vilki saēst. Brālis arī klausījis un glabājis cieti to savā sētiņā, kamēr tā nomirusi. Bet vilki to izrakuši no kapiem un saēduši.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox