Cilvēka mirstamais laiks ir nolemts

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Reiz Dignājiešos, netālu no Dūņu kroga viens puisis, liels peldētājs, mūdījis zirgus un pats arī peldējies līdz. Citi puiši, kalnā stāvēdami, ieskatās uz vienreiz, ka viņš sāk grimt. Ātri pieskrējuši, piesvieduši kārti un izglābuši slīcēju. Izvilkuši, atraduši, ka šim kājas sasietas ar melnu saiti.

Jā, lūk, nelabais jau ir visur — arī ūdenī.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox