Cilvēka mirstamais laiks ir nolemts

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Senos laikos bija vienam varenam valdiniekam viens vienīgs dēls. Dēlam dzimstot, Laima tam lēma tādu mūža galu, ka to nosperšot pērkons. Valdinieks ļoti noskuma un, savu vienīgo dēlu glābt gribēdams, lika taisīt pārāki stipru pagrabu no tīras dzelzs vien. Kad pienāca lemtā diena, sacēlās vareni stipra pērkona debess. Tēvs nu skubināja dēlu, lai mudīgi vien iet dzelzs pagrabā. Dēls arī gāja, bet pagrabā ne. Viņš uzkāpa augstā kalnā un stāvēja pērkonam jo tuvu zem plikas debess. Tēvs, domādams, ka dēls pagrabā tvēries, aizslēdza durvis. Bet tik ko durvis bija cieti, te pērkons saspēra pīšļos visu dzelzs pagrabu. Valdinieks ļoti pārbijās, jo tam šķita, ka pagrabā dēls pagalam. Bet pērkonam nostājoties, valdinieka dēls necerēts, negaidīts sveiks un vesels pārnāca mājā.

Pērkons tam nebija darījis ļauna, jo tas nebija no tā mucis un slēpies.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox