Cilvēka mirstamais laiks ir nolemts

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Vīnam veiram nūmyra sīva, vuordā Buorbola. Jei bejuse ļūti skaista. Tam veiram gribējās atdzeivynuot sovu skaistū Buorbaliņu, jis aizīt pi būra, kurs pataisa myrūņus dzeivus un var izsaukt nu viņas pasaules. Veirs i prosa, lai būris izsauc juo sīvu. Būris soka: "Labi, es izsaukšu, tikai tu apsūli vuordā juos nasaukt, ka īraudzīsi. Jo pasauksi, tod vysa līta izjuks." Veirs apsūlēja nasaukt vuordā. Būris pajēmja taidu trauku, īdedzja divi malnas sveces, ībēŗa traukā zuoles un suoka celtīs tvaiki, nu reizes taidi kai gulbi, un tad suoka īt sīvas. Būris pi ikkotras pasaruodijušās sīvas prasīja, voi tei nava tova. Veirs vairuok reizes atbildēja, ka nā. Pēc nagara laika pasaruodīja juo Buorbaliņa. Īraudzējis jis bolsā aizklīdzja: "Ak, mīļū Buorbaliņ!" un pi juo kuojom nūkrita sapyvis myrūnis pylns tuorpu.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox