Cilvēka miršana

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

60 gadus vecais Eikmanis Smārdes pagastā stāsta. Mēs bijām trīs brāļi pusaudži. Reiz mans vidējais brālis, lai pierādītu savu spēku, saķēra aiz apkakles vecāko brāli, uzsvieda to augšpēdu sev uz muguras un nesa pa sliekšņa trepēm uz augšu; bet lāgā nevarēja panest un uz trepēm apstājās. Es ievēroju, ka vecākam brālim acis izvērstas uz āru un izskatās pavisam nedabīgas. Uzkliedzu, lai liek brāli zemē. Ka vidējais brālis palaida vecāko vaļā, tā tas novēlās bez samaņas zemē. Nobaidījušies sākam to kratīt un rīvēt kaklu, kamēr tas sāka krākt un vemt. Kad nāca pie pilnīgas samaņas, tas stāstīja, ka visu laiku tam bijis ļoti jauki. Redzējis skaistu zaļu dārzu ar brīnišķām pilim. Sāpju neesot nemaz jutis. Brālis nesot bij pievilcis krekla apkakli tam pārāk cieši pie kakla, kādēļ tas būs zaudējis samaņu. Ja nebūtu tik drīz atlaidis vaļā, būtu drīz bijis beigts.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox