Krusta koki

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search
Comments: No 68 g. v. Pēteŗa Sūca H. Skujiņa ir vēl uzrakstījis variantu, ka priedes miza pa priekšu ar nazi nogludināta un krusts iegriezts apmērām tāds, kā līdz vedamais. Ja bijis liels krusts, tad arī iegriezts lielāks, ja bijis mazs, tad mazāks. 82 g. v. Dāvis Velde un 69 g. v. Jānis Puriņš stāstījuši, ka tur bijis daudz krusta priežu. Pēdējais vēl stāsta, ka katrai turienes mājai bijusi sava krusta priede, un vēl piebilst, ka krusti griezti tāpēc, "lai mirons līdz tai vietai vie tiek, bet tālāk lai netiek". Velde stāstījis, ka šņabi dzeŗot esot ēduši "sausus novārītus zirņus, kas jau no mājas bija līdza paņemti". No 65 g. v. Jāņa Jansona Palsmanē Skujiņa ir uzrakstījis par priedēm pie Palsmanes kapsētas šādu piezīmi: "Kad krusts jau bija priedē iecirsts, tad daži vēl ar naglu piesita papīra pušķi virs tā krusta." Jansons stāstījis arī, ka krusti iecirsti tādēļ "lai nomirušā dvēsele nenāktu atpakaļ uz māju." Krusta priedes vēl bijušas Liepiņas silā uz Grundzāles — Gaujienas ceļa un lielā krusta priede lielceļa malā pie Zauskas mājas. P. Š.


Nu, par to Bēru akminu, Pārkalņu mežā, par to es ar zinu ko pastāstīt. Pie tā akmina bī liela priede un to es pats ar savām acim vē tiku redzēš. To priedi sauca par Krusta priedi un ka no kapsētas brauca uz māju, ta pie priedes pieturēja, uz akmina salika ēdamo un dzeramo un visi ēda un dzēra. Ka bī saturēšies, ta taisījās braukt prom un priedē iegrieza krustu. To darīja tāpē, lei mironc līdz tai vietai vie var atnākt un tālāku vais netiek. Tagad tās priedes sen vais nav, to lika muiža nocirst.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox