Veļi māžojas / Die Manen gehen herum

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Smiltene
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Launkalna staļļmeistara māja neesot gluži tīra, tā esot laikam piepesteļota. Pa naktim uz istabas augšas nākot staigātājs un baidot ļaudis.

Reiz ziemā deŗamā laikā (janvārī un februārī) noticis tā. Staļļmeistars vakarā aizgājis uz deramo dienu krogā. Mājā palikuse viņa sieva un meita. Meitai atnācis ciemiņš, jauns puisis. Tie vēlu nopļāpājuši, bijis jau tuvu pusnaktij, kad uzreiz dzirdējuši staigātāju.

Staigātājs uzkāpis pa trepēm, kuŗas stāvējušas pie istabas gala lūkas. Uz trepēm tas spēris trīs soļus, jo trepju kociņi trīs reizes iečīkstējušies. Istabas augša bijusi pilna ar sienu un āboliņu. Staigātājs gājis pa istabas augšu tālāk: "Blakš! blakš! blakš!" — trīs smagi soļi atskanējuši uz istabas augšas un viss apklusis. "Nu jau atkal staigātājs klāt!" teikusi staļļmeistara sieva. Jaunais puisis ar meitu tikai saskatījušies un klusējuši. Bet tad uzreiz istabā sācis pūst tāds kā vējš, lai gan visi logi un duris bijuši cieti. Vēja pūsma pārskrējusi un viss bijis atkal klusu. Puisis vēl nodzīvājis labu brīdi un tad taisījies uz māju iet. Staļļmeistara sieva iededzinājusi uguni vēja lukturī un taisījusies puisi pavadīt, lai tai pašā reizē apraudzītu muižas zirgus, jo staļļmeistars vēl nebija no kroga pārnācis. Kad tie abi izgājuši no istabas priekšnamā, uzreiz sacēlies tur tāds vējš, it kā āra duris būtu vaļā — lai gan tās bijušas cieti — un uguņs vēja lukturī nodzisusi. Kad priekšnamā palicis tumšs, tad gar sienu kāds dikti skrāpēdamies ātri uzskrējis uz istabas augšas. "Blakš! blakš! blakš!" atskanējuši drīz vien trīs smagi soļi uz istabas augšas. Staigātājs atkal nokāpis pa gala lūkas trepēm. Trepju kociņi trīs reiz nočīkstējuši. Kad staļļmeistara sieva ar jauno puisi izgājuši ārā, tad tur viss bijis klusu un mierīgi. Bijusi gaiša mēneša nakts. Ne mazākās vēja pūsmiņas nebijis. Staigātājs esot ļauna meita, kas priekš ilgiem gadiem uz staļļa augšas pakārusies.

Das Stallmeisterhaus in Launkalne sei nicht ganz geheuer: dort scheine es zu spuken. Zur Nachtzeit höre man Schritte auf dem Hausboden: jemand gehe dort herum und ängstige die Leute.

Einmal ist es zur Dingzeit (Januar und Februar) geschehen. Der Stallmeister war am Abend ins Wirtshaus gegangen, um Leute zu dingen. Seine Frau und seine Tochter waren zu Hause geblieben. Die Tochter hatte einen Gast, einen jungen Burschen. Sie hatten lange miteinander geplaudert. Es war schon spät — fast Mitternacht — als sie Schritte auf dem Hausboden hörten.

Er kletterte die Leiter hinauf, die beim Auftreten knarrte. Auf dem Boden lag Heu und Klee. Jemand ging auf dem Hausboden schweren Schrittes auf und ab. Dann wurde es still. "Nun ist es wieder da," sagte die Frau des Stallmeisters. Der Bursche und das junge Mädchen warfen einander nur Blicke zu und schwiegen. Aber auf einmal begann im Zimmer etwas wie ein Wind zu blasen, obwohl alle Fenster und Türen zu waren. Dann legte sich das Wehen und alles war wieder ruhig und still. Der Bursche blieb noch eine ganze Weile, dann machte er sich auf den Heimweg. Die Frau des Stallmeisters zündete die Windlaterne an, um den Burschen hinauszubegleiten und dann nach den Pferden des Gutshofes zu sehen, denn der Stallmeister war noch nicht aus dem Wirtshaus zurück. Als sie in den Flur kamen, erhob sich plötzlich ein solcher Wind, als wäre die Außentür offen — aber sie war verschlossen. Das Licht in der Windlaterne erlosch. Als es dunkel wurde, hörte man jemand an der Wand kratzen und dann schnell auf den Hausboden laufen. Bald hörte man wieder drei schwere Schritte auf dem Hausboden. Dann kletterte der Jemand die Leiter, die an der Hauswand lehnte hinunter, und die Sprossen knackten dreimal. Als die Frau des Stallmeisters und der junge Bursche hinausgingen, war draußen alles ruhig. Es war eine mondhelle Nacht ohne den leisesten Windhauch. Der Spuk sei ein junges Mädchen, das sich vor vielen Jahren auf dem Boden erhängt hatte.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox