Veļi māžojas / Die Manen gehen herum

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Nurmuiža
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Nurmuižas nabagu mājas iemītniece Anlīze Stanga stāsta, par to, kā Grēka šķūnis cēlies. Grēka šķūnis atrodas pie tagadējām Brīvnieku mājām, starp Nurmuižu un mācītāja muižu.

Reiz karstā pusdienas laikā rudzus pļaujot laukos kādai kalpa sievai palicis slikti ap dūšu. Šī pajēmusi līdzi savus mazos bērnus un iegājusi šķūnī pagulēt. Šķūnis bijis pilns ar sienu. Gaŗām gadījies iet mācītājmuižas kalējam, tas bijis liels pīpētājs un pīpi aizkūpinādams, nosviedis degli turpat pie šķūņa zemē. Pēc laiciņa šķūnis jau dedzis gaišās liesmās. Sadeguši ir kalpa sieva ir abi bērni. Vīrs vaimanājis un kliedzis, līdz sajucis prātā un kādu nakti atrasts pakāries izdegušā šķūņa mūros. Pēc gadiem uzcelts tanī pašā vietā jauns koka šķūnis, kas stāv vēl tagad turpat. Bet kamēr vien mācītājmuižā dzīvojuši kalēji, tie visi esot katru nakti redzējuši, ka šķūnis deg, vienalga vai ziema, vai vasara, un no tā laika šķūnis nosaukts par Grēka šķūni. Novakaros vai pašā pusdienas laikā gaŗām braucot ļaudis dzirdējuši tur bērna raudas un vaidus.

Anlīze Stanga, eine Bewohnerin des Armenhauses von Nurmuiza, erzählt, wie der Grēka šķūnis (Sünden-Scheune) zu ihrem Namen gekommen sei. Die Sündenscheune steht auf dem Grund des heutigen Brīvnieki-Hofes zwischen Nurmuiža und dem Pfarrhof.

An einem heißen Tag war es der Knechtsfrau beim Roggenmähen schlecht geworden. Sie nahm ihre kleinen Kinder und begab sich mit ihnen in die Scheune, um sich dort hinzulegen. In der Scheune lag viel Heu. Nun begab es sich, dass der Schmied des Pfarrhofes an der Scheune vorbeigehen musste. Er war ein starker Raucher. Er zündete seine Pfeife an und ließ die Lunte an der Scheune auf die Erde fallen. Bald darauf stand die Scheune in hellen Flammen. Die Frau und die Kinder des Knechtes verbrannten. Der Mann klagte und schrie, bis er den Verstand verlor. Eines Abends hatte er sich im Gemäuer der ausgebrannten Scheune aufgehängt. Viele Jahre später wurde an derselben Stelle eine hölzerne Scheune errichtet. Sie steht noch heute. Aber solange auf dem Pfarrhof Schmiede lebten, sahen sie jede Nacht — ganz gleich ob es Winter oder Sommer war — dass die Scheune brannte. Von da ab begann man die Scheune Grēka šķūnis (Sünden-Scheune) zu nennen. Oft hören Leute, die am Abend oder zur Mittagszeit dort vorbeifahren, Kinder Klagen und Weinen.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox