Veļi prasa savas mantas

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Talsos, kur tagad ir 3 kapsētas, senāk stāvējis mazs krodziņš. Vienu vakaru tur iegājuši trīs vanderzeļļi, sākuši dzert, bet aptrūcis alus. Vanderzeļļi nu sasolījuši lielu naudu, lai kāds aizietu uz Talsiem pēc alus. Dienastmeita gājusi ar. Taciņa vedusi gar pašu kapsētas valni un meita ieraudzījusi uz kapiem vienu baltu tēlu stāvam. Meita nodomājusi, ka kāds no vanderzeļļiem grib viņu izbaidīt, un nosmējusies: "Stāvi, stāvi, kad es nākšu atpakaļ, tad es noraušu tev kreklu!" Meita nākdama atpakaļ redz, ka baltais stāv kapos kā stāvējis. Viņa noliek alus trauku, pārlec pār valni un norauj stāvētājam kreklu. Tad paķeŗ savu alus trauku un smiedamās pārskrej krogā. Bet vanderzeļļi visi sēd pie galda kā sēdējuši un spēlē kārtis. Nu meita gan nobijusies no tiesas. Apskatījuši kreklu — tas pavisam satrūdējis, kā jau miroņa krekls. Un naktī mirons pie loga klāt, klaudzina un sauc: "Ann', Ann', atdod manu kreklu!" Vanderzeļļi izmetuši kreklu pa logu, bet mirons nav ņēmis — meitai pašai jānes krekls. Nākošā naktī mirons klāt atkal — klaudzina un sauc: "Ann', Ann', atdod manu kreklu!" — Neko darīt. Meita uzvilkusi kuplu sastērķelētu kleiti un nesusi mironam kreklu. Mirons tik briesmīgi ķēris pēc sava krekla, ka noplēsis arī meitai piedurkni līdzi. Bet meita no lielām bailēm pati nomirusi.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox