Veļi prasa savas mantas / Die Manen verlangen ihre Sachen

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Bilskas pagasts
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Vienai mātei nomirusi vienīgā meita. Māte briesmīgi raudājusi pēc meitas. Aiz lielām errastībām māte aizmirsusi meitai apsiet prievītas ap kājām, kad to zārkā ielikusi.

Otrā naktī pēc bēŗu dienas namirusī meita atnākusi sapnī pie mātes un teikusi: "Māmī', kādēļ tu man neapsēji prievītas ap kājām?" Māte iedomājusies gan, ka tiešām prievītas neapsējusi, bet sapnim nepiegriezusi nekādas vērības. Nākamā naktī meita atkal rādījusies sapnī un prasījusi atkal mātei, kādēļ tā nav viņai prievītas apsējusi. Pēc tam vēl ilgi meita rādījusies sapņos un gaudusies pēc prievītām: Kad māte aizgājusi uz kapsētu un prievītas ierušinājusi kapa kopiņā, tad meita vairs nekad sapņos nerādījusies un neprasījusi prievītas.

Einer Mutter starb ihre einzige Tochter. Die Mutter weinte sehr um sie. In ihrem Kummer vergaß die Mutter der Tochter Strumpfbänder um die Beine zu binden, als sie sie in den Sarg bettete.

In der Nacht nach ihrer Bestattung erschien die verstorbene Tochter der Mutter im Traum und fragte: "Mütterchen, warum hast du mir die Strumpfbänder nicht umgebunden?" Jetzt erinnerte sich die Mutter wohl, dass sie vergessen hatte, die Strumpfbänder umzubinden, aber sie maß dem Traum keine Bedeutung bei. In der nächsten Nacht erschien die Tochter der Mutter wieder im Traum und fragte wieder nach ihren Strumpfbändern. Noch viele Male ist die Tochter im Traum gekommen und hat ihre Strumpfbänder verlangt. Da ging die Mutter zum Friedhof und vergrub die Strumpfbänder im Sand des Grabhügels. Seit der Zeit ist ihr die Tochter nie mehr im Traum erschienen, um ihre Strumpfbänder zu verlangen.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox