Veļi prasa savas mantas

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Saimniekam nomirusi māte, veca vecenīte. Viņu ielikuši zārkā un aiznesuši uz pirti. Saimnieks vīkšis bēres. Viņš salicis ēdienus un maizi ap nomirējas zārku, jo toreiz tāds paradums bijis. Sak, lai jau māte apskatās, kas viņai debesīs uz galda būs.

Nāburgos dzīvājis palaidnīgs puisis, kas gājis apkārt zagdams un dzerdams. To nakti priekš bēru dienas, puisis aizbraucis uz pirti, kur nomirusī saimnieka māte gulējusi, izzadzis visus ēdienus un aizvedis. Vienu gaļas šķimbuli viņš iebāzis nomirušai vecenītei mutē, lai cilvēki domā, ka vecenīte pa nakti visu noēdusi.

Bēŗu rītā saimnieks nācis uz pirti un no brīnumiem palicis vai mēms: "Tavu traku, māte visu pa nakti apēdusi. Viens gaļas šķimbulis tik mutē palicis." Saimnieks aizbraucis pie mācītāja un tam visu izstāstījis. Atbraucis mācītājs un svētījis nomirēju. Tad mācītājs pavēlējis vecenīti aprakt purā un uzkraut tai virsū akmeņu kaudzi, jo kapsētā tais laikos pesteļus un burus nerakuši. Vecenīti aprakuši purā un virsū uzkrāvuši lielu akmeņu kaudzi.

Pēc kādiem gadiem palaidnīgais puisis palicis slims un gulējis uz nāves cisām. Viņš nevarējis nomirt un ilgi vārdzis. Puisis sācis Dievu lūgt. Viņš beidzot ataicinājis mācītāju un izsūdzējis tam grēkus. Kad puisis izsūdzējis grēkus un mācītājs lūdzis Dievu par viņa dvēseli, tad otrā dienā puisis nomiris.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox