Veļi moka cilvēkus / Die Manen quälen die Menschen

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Zeltiņu pagasts
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Cēsu apriņķī vienā ziemā apmetušies būvstrādnieki zināmā rijā. Saimnieks gan brīdinājis, lai tur neapmetoties, bet šie neklausa, jo bijuši skaitā diezgan daudz. Pirmā naktī viens no viņiem sācis nelabā balsī kungstēt. Uzdedzinājuši uguni un redzējuši, ka tas bijis līdz pusei novilkts no lāvas zemē. (Viņi visi gulējuši uz lāvām.) Saimniekam nekā nav teikuši un gājuši otru nakti atkal turpat gulēt. Noticis tas pats, un strādnieki vairs nav gribējuši iet tur gulēt. Starp viņiem bijis arī viens vācietis, un tas nozvērējies iztīrīt riju no spokiem. Trešā naktī gulējuši atkal, bet vācietis palicis sēžot pie rijas krāsns. Sēdēdams viņš drāzis pīlādžu rungu. Blakus viņam bijis apgāzts pods, un zem tā degoša svece. Te uzreiz ap pusnakti atkal viens strādnieks sācis kungstēt. Vācietis ātri apgāzis podu, un apgaismojis riju. Pie rijas sienas visi redzējuši kādu cilvēka tēlu. Vācietis paķēris savu rungu un nu tik sit tam tēlam, ka klaukš vien. Pēc brītiņa visi redzējuši kādu kamolu aizveļamies uz rijas krāsns pusi un ieveļamies rijas bedrē. Tēls no rijas sienas nozudis. Vācietis piegājis pie bedres un pārvilcis krustu teikdams: "Nu šī dvēsele vairs apkārt nestaigās." No tās reizes rija bijusi no spokiem atpestīta.

Veci ļaudis stāsta, ka spoks bijusi kāda neganta lielmāte, kas tanī rijā pakārusies.

In der Umgebung von Cēsis (Wenden) hatten sich in einer Scheune Bauarbeiter niedergelassen. Der Bauer warnte sie zwar davor, aber sie hörten nicht auf ihn, denn sie waren ziemlich zahlreich. In der ersten Nacht fing einer von ihnen unheimlich zu ächzen an. Sie machten Licht an und sahen, dass er zur Hälfte von der Pritsche heruntergezogen war. (Sie lagen sämtlich auf Pritschen.) Dem Bauer sagten sie nichts, sondern gingen in der nächsten Nacht wiederum schlafen. Es wiederholte sich dasselbe, und die Arbeiter wollten nicht mehr dort schlafen gehen. Unter ihnen war auch ein Deutscher, der schwor, er wolle die rija (die Korndarre) vom Spuk befreien.

In der dritten Nacht schliefen sie wieder, der Deutsche aber blieb am Korndarrenofen sitzen. Dabei schnitt er sich einen Knittel aus Ebereschenholz zu. Neben ihm stand ein umgestülpter Topf, unter dem ein Licht brannte. Auf einmal um Mitternacht fing wieder ein Arbeiter zu stöhnen an. Der Deutsche kehrte schnell den Topf um und beleuchtete die Korndarre. An der Korndarrenwand sahen alle den Schatten (das Bild) eines Menschen. Der Deutsche ergriff seinen Knittel und schlug auf den Schatten los, dass es krachte. Nach einer Weile sahen alle einen Knäuel auf den Korndarrenofen zu rollen und in einem. Loch verschwinden. Der Schatten war von der Korndarrenwand verschwunden. Der Deutsche trat zum Loch, schlug darüber ein Kreuz und sagte: "Jetzt wird diese Seele nicht mehr umherirren." Seitdem war die Korndarre vom Spuk befreit.

Alte Leute erzählen, der Spuk sei eine liederliche Großfrau gewesen, die sich dort in der Korndarre erhängt hatte.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox