Velis nobeigts / Manen werden umgebracht

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Šēnberga
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Kurmenes pagastā, netālu no Vērpeļu kapsētas, ir Mēmeles ūdens kritums jeb tā sauktā krāce Rumba. Agrāk pie šīs krāces svētdienas rītos bijusi dzirdama savāda skaņa, kas ļoti līdzinājusies maza bērna raudāšanai. Daudz reiz ziņkārīgākie un drošākie cilvēki meklējuši raudātāju un atraduši mazu kauliņu, rādītāja pirksta lielumā. Šim kauliņam viens gals bijis vaļējs un pa to plūdušas putas ārā. Pats kauliņš lēkājis un raudājis. Tā tas noticis katru svētdienas rītu.

Reiz to pašu esot dzirdējis viens izdienējis kaŗavīrs. Noklausīdamies sevī prātojis: "Jāizmēģina roka, varbūt ka varēšu nošaut." Nekam nekā neteikdams, viņš izgriezis savam mētelim trīs tīra sudraba pogas, sadauzījis tās apaļas un ielādējis plintē. Pēc tam kādā svētdienas rītā atkal nogājis upmalā tai pašā vietā Nespējis ne lāgā apstāties, kad atkal izdzirdis spoku stipri iebļaujamies. Tas gājis uz to pusi un atradis minēto kauliņu lēkājot un kliedzot. Viņš atgājis pietiekošā attālumā atpakaļ un izšāvis uz bļāvēju. Kauliņa vietā izcēlusies liela papīru kaudze un izdegusi. Vējš aizpūtis pelnus un tai vietā iestājies klusums.

Innerhalb der Grenzen der Kurmene-Gemeinde, nicht weit von dem Vērpeļi-Friedhof befindet sich der Wasserfall der Memel, Rumba genannt. Früher hat man an dieser Stelle an Sonntagmorgen sonderbare Laute — wie das Weinen eines kleinen Kindes — gehört. Oftmals suchten die neugierigeren und mutigeren Menschen nach dem Weiner und fanden ein kleines Knöchelchen, so groß wie ein Zeigefinger. Das eine Ende des Knöchelchens war offen. Aus diesem Ende trat Schaum hervor. Das Knöchelchen hüpfte und weinte. Das wiederholte sich an jedem Sonntagmorgen.

Einmal hat ein ausgedienter Soldat auch das Weinen gehört. Er dachte bei sich: "Da muss ich doch meine Hand ausprobieren, vielleicht gelingt es mir, es zu erschießen!" Ohne einem Menschen auch nur ein Wort zu sagen, schnitt er von seinem Mantel drei silberne Knöpfe ab und formte sie zu drei runden Kugeln, die er in seine Büchse lud. Dann begab er sich an einem Sonntagmorgen an die bekannte Stelle. Kaum stand er da, da hörte er, wie das Gespenst wieder laut aufschrie. Da erblickte er das kleine Knöchelchen, das hüpfte und weinte. Er trat zurück, zielte und schoss nach dem Weiner. Anstelle des Knöchelchens entstand ein großer Papierhaufen, der schnell verbrannte. Der Wind zerstreute die Asche, und nun war es still an der Stelle.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox