Labvēlīgie veļi / Wohlgesinnte Manen

first | prev | 140219002 | next | last

Source	Published in Latviešu pasakas un teikas (14) (Item reference 140219002 Page number 349)
About subject(s)	Veļi
About topic(s)	Labvēlīgie veļi
About place(s)
Original metadata:	Original metadata: J. Siķēns Vecumniekos. Etn. IV. 1894. LP, VII, I, 117, 3. (LV) (edit)
	Original metadata: J.Siķēns in Vecumnieki, Etn. IV. 1894. LP. VII, I, 117, 3. (DE) (edit)
Collector	J. Siķēns
Informant(s)
Place of recording	Vecumnieki
Year of recording
Age of informant
Other publications	Published in Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem (4) Published in Latviešu tautas teikas un pasakas (7-1) (Item reference 117, 3)
Comments

Latviski (edit)

Deutsch (edit)

Reiz nomirusi nabadzīga sieviņa, atstādama trīs bārenīšus: vienu puiķeli un divi meitenes. Vecākai meitenei bijuši deviņi gadi, puika bijis vēl jaunāks un otra meitene pavisam jauniņa, kas par mātes nomiršanu neko nesapratusi. Vienā dienā mazajiem bāriņiem pietrūcis uztura. Te nu vecākā meitene sūtījusi jaunāko, lai ejot uz māti, kas atradusies vēl rijā, un lai prasot, ko pusdienai vārīt. Meitene atnākusi un teikusi: lai miltu putru vārot, maisiņš ar miltiem esot drēbju skapī zem drēbēm. Un patiesi, milti atradušies minētā vietā. Kad jautājuši, kur meitene māti redzējusi, tā atbildējusi : "Es piegāju pie rijas lodziņa un prasīju, ko vārīt." Māte iekšā atbildējusi, kā augšā teikts.

Einmal verstarb ein armes Mütterchen und hinterließ drei Waisen: ein, Bübchen und zwei Mädchen. Das älteste Mädchen hatte neun Jahre, der Junge war jünger und das andere Mädchen war noch ganz klein, es hatte den Tod der Mutter gar nicht begriffen. Eines Tages hatten die kleinen Waisen nichts mehr zu essen. Da schickte das ältere Mädchen die kleine Schwester zu der Mutter, die noch in der Korndarre in ihrem Sarge lag und ließ sie fragen, was sie kochen sollten. Das kleine Mädchen kehrte bald zurück und sagte, sie sollten Mehlbrei kochen: das Säckchen mit Mehl befinde sich im Kleiderschrank unter den Kleidern. Und wahrhaftig, das Mehl befand sich an der angegebenen Stelle. Als die Geschwister das Mädchen fragten, wo es seine Mutter gesehen habe, antwortete es: "Ich bin ans Fensterlein gegangen und habe gefragt, was wir kochen sollten?" Auf die Frage des Kindes habe die Mutter so geantwortet wie oben aufgeschrieben.