Labvēlīgie veļi

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search
Comments: Tādu teiku esmu arī Raunā dzirdējis. P. Š.


Vienai mātei reiz nomiris bērns un viņai tā bērna dikti bijis žēl: vienmēr raudājusi. Bet vienreiz bērns parādījies mātei sapnī: lai naktī pulksten divpadsmitos aizejot uz baznīcu. Labi, šī aizgājusi. Iegājusi baznīcā, redzot: daudz ļaužu tur — citi sausi, citi slapji; un starp tiem slapjajiem arī viņas bērns bijis. Māte brīnījusies: kā šis slapjš? Bet bērns pienācis klāt: "Redzi, māmiņa, cik man gŗūti slapjam staigāt; un tas viss tikai no tavām asarām — tas slapjums, neraudi nu vairs, citādi man būs vēl gŗūtāki." Māte pārgājusi un neraudājusi vairs.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox