Vadātājs cilvēka izskatā / Irreführer in Menschengestalt

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Aumeisteru pagasts
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Pusdienas laikā ganu vecene aizgājusi uz Urbuļu silu (Aumeisteru pagastā) sēņot. Viņa bijusi jau groziņu piesēņojusi un taisījusies uz māju iet. Vecene pamanījusi, ka aiz paegļu cera gūbājas liela pelēka vecene. Ganu vecene gājusi svešai klāt. Bet tā uzreiz pazudusi. Ganu vecene griezusies apkārt un gājusi uz mājas pusi. Bet no mājas ne vēsts! Ganu vecene maldījusies ilgi, ilgi. Saule jau taisījusies noiet. Te ganu vecenei iekritusi prātā tēva reize. Kad vecene noskaitījusi tēva reizi, tad tai it kā zvīņas nokritušas no acim — māja bijusi turpat deguna galā. In der Mittagszeit ging die alte Viehüterin in den Urbuļi-Wald, um Pilze zu sammeln. Ihr Körbchen war bereits voll und sie schickte sich an, nach Hause zu gehen. Da bemerkte sie hinter einem Wacholderstrauch ein großes, graues altes Weib. Die Viehhüterin ging auf die Alte zu, aber die war schon verschwunden. Da drehte sich die Viehhüterin wieder um und ging nach Hause. Aber vom Haus keine Spur! Lange irrte sie herum. Die Sonne wollte schon bald untergehen. Da fiel der alten Viehhüterin das Vaterunser ein. Nachdem sie das Vaterunser gebetet hatte, fiel es ihr wie Schuppen von den Augen: das Haus stand fast vor ihrer Nase.
Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox