Lietuvēns nenoteiktā veidā / Der Alb von unbestimmter Gestalt

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Kuršu kāpu Preiļos
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Es (zvejnieks Egliens stāstīja) Dievam pasiliecavodams (sich anvertrauen) likos gulēt ir jau biju nitāļu āzmidzis ir jūtu, kad jau tā piktā dvase (leitiski dvāse, Geist) pi manis artinas (tuvojas). Tad es domāju: viņš rasi pi manis klāt nepiejies, kad es Dieva vārdā gribu āzmigt. Ale viņe artinājās vis jo klāt ir es gribēju pabust. Tad viņa uz reizu taka grūts vēš pradēje (iesāka) uz mani birpti (brr machen) ir mani jo vis (gluži pavisam) gribeja āzmidzinat; ali es stenģos (pretim turejos), kad es varečau pabust ir jēmu (fing an) dziedat seve (in mir) ir dievop (zu Gott) dvasiškas maldas (geistliche Bitten) aukšum sutinēt (sūtīt) pasiliecavodams Dievinam ar tikru (īstu) tiķējimu (ticību), kad mana sutvērtojis (radītājs) mani nedos viņam, tam, kur (kuŗš) nieka nau pi manis piesilicis (kam par mani nekādas daļas), nu tava šlūžmas (Dienst) atraut. Ir tad es nu visas sirdes Dievam apsijemdams, kal es dzīvs, nu sava tiķējima naatserauties. Ir tad mana sirdie (manā sirdī) tapa taka džauksmas (prieks) ir meile (mīlestība) atseradas, ir tad es jutu, kad viņš gribeja nu ķeršta (dusmība) dar jo (noch mehr) mani spiesti ir visai žudēt (ums Leben bringen), ale es sava dvasiškas maldas būdams droši domaju, kad tu turi nu manis prapult, ir tad viņš tujaus (tūliņ) nu manis atsiraudams prapola, ir es jutu, kad viņš jau tur atstāt, ir tad es pradem belūgdams sava Dievina pabudu. Tā piktā dvase ir tā, kur iz laumes pasivirš ir dara to pašu dīnstu pagal (gemäss) mana sirdis pajutima (Bemerken durchs Gefühl) ko ir pats vels dara. (Der Fischer Egliens erzählt:) Auf Gott vertrauend legte ich mich schlafen. Als ich fast eingeschlafen war, spürte ich, wie sich mir der böse Geist näherte. Ich dachte: er wird mir nichts anhaben können, da ich mich in Gottes Namen hingelegt habe. Aber der böse Geist näherte sich mir und wollte mich ganz einschläfern. Ich aber stemmte mich dagegen (wehrte mich) und begann fromme Lieder zu singen und Gebete zu sprechen, indem ich Gott gläubig vertraute: mein Schöpfer wird mich ja nicht jemandem ausliefern, der keinen Anteil an mir hat. Auch versprach ich Gott von ganzem Herzen, dass ich, wenn ich am Leben bleibe, vom Glauben nicht abfallen werde. Die Freude kehrte in mein Herz ein, obwohl ich merkte, dass er (der böse Geist) in seinem Zorn mich noch mehr bedrängte und mir ans Leben wollte. Schließlich merkte ich, dass er von mir abließ. Der böse Geist tut — mein Herz fühlt es — die gleichen Werke, die der Teufel tut.
Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox