Lietuvēns cilvēka izskatā / Der Alb in Menschengestalt

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Smiltene
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Plāņu muižā priekš ilgiem gadiem bijusi veca muižas kalpu māja, ko saukuši par Pīļu māju. Pīļu māja bijusi visādi piepesteļota un par viņu gājušas nelabas valodas. Reiz viens muižas kalps uzkāpis uz istabas augšas un gribējis nogulēt dienvidu. Bet — kur gadījies, kur ne — piegulētāja pienācis liels vecs vecis ar gaŗu pīpi zobos, mācies gulētājam virsū un taisījies žņaugt. Gan gulētājs izrunājies, izlamājies, lai tak dod mieru, bet lielais vecis vēl trakāk mācies virsū. Beigās bijis gulētājam jāceļas un jāiet prom. Kad piegājis gulētājs pie lūkas, tad arī lielā veča vairs nebijis. Vecis bijis kā jumtā vai paspārnē ielīdis. Vor vielen Jahren stand auf dem Grund des Plāņi-Gutshofes ein altes Knechthaus. Man nannte es auch Pīļu māja (Entenhaus). In dem Haus spukte es, und verschiedene Gerüchte gingen darüber um. Einmal kletterte ein Gutsknecht auf den Boden des alten Hauses, um sein Mittagsschläfchen zu halten. Aber — woher er kam, woher nicht — stand plötzlich ein großer alter Mann mit einer langen Pfeife im Mund neben dem Schläfer und wollte ihn würgen. Wohl schimpfte der Knecht und wollte in Ruhe gelassen werden, aber da bedrängte der Alte ihn nur noch ärger. Schließlich musste der Schläfer aufstehen und fortgehen. Als der Knecht an die Luke trat, war auch der Alte schon verschwunden, als wäre er unters Dach gekrochen..
Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox