Pērkons nospeŗ lietuvēnu / Pērkons (der Donner) erschlägt den Alb

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Džūkste
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Viens saimnieks sestdienas vakaru bijis pie mācītāja pierakstīties. Jājis mājā, pie Džūkstes jau palicis tumšs. Atjājis pie Raicēnu lejas (pie Rūteņu mājām), te uz reizi gadījies viens viņam aiz muguras uz zirga; tas teicis: lai nebīstoties, nedarīšot itin nekā ļauna; bet lai aizeimot uz tām un tām mājām un lai pasakot turienes meitai Līzai, ka viņai rītu itin agri vajagot būt pie tā akmiņa, kur toreiz savu bērnu paglabājusi, tur turēšot tiesu. Jājējs vaicājis: kas viņš tāds esot? "Es esmu tā dvēsele, ko viņa tur paglabājusi pie tā akmiņa." Nu vaicājis: "No kā tad tu tik ilgi pārtiki?" "Mēs pārtiekam no tam, ko cilvēki tai stundā strādā, kad saule noriet." To sacījis, rādītājies pazudis.

Nu saimnieks tai pašā reizē iejājis arī tais un tais mājās un pateicis Līzai, kas viņai rīta agrumā darāms. Bet Līza negājusi vis pie akmiņa, laikam baidījusies.

Te otrā dienā — tai svētdienā — sacēlies bargs laiks un pērkons saspārdījis šito akmeni gabalu gabalos.

Ein Bauer, der an einem Samstagabend beim Pfarrer gewesen war, ritt nach Hause. In der Nähe von Džūkste war es schon dunkel geworden. Als er die Raicēni-Senke (in der Nähe des Rūteņi-Hofes) erreicht hatte, merkte er, dass jemand hinter ihm auf dem Pferd saß, der zu ihm sagte: er solle sich nicht fürchten, denn er wolle ihm nichts Böses tun. Er möchte aber auf den und den Bauernhof einkehren und der Magd Līze sagen, dass sie morgen früh an den Stein kommen solle, an dem sie damals ihr Kind begraben habe. Dort werde Gericht abgehalten. Der Bauer fragte den Fremden, wer er sei. "Ich bin die Seele dessen, den sie an dem Stein vergraben hat." Der Bauer fragte weiter: "Wovon hast du denn so lange gelebt?" "Wir leben davon was die Menschen in der Stunde nach dem Sonnenuntergang schaffen (erarbeiten).“ Nachdem die Erscheinung so gesprochen hatte, verschwand sie.

Der Bauer kehrte auf den ihm genannten Hof ein und teilte Līze mit, was sie morgen früh zu tun habe. Aber Līze ging nicht an den Stein, sie hatte wahrscheinlich Angst.

Am nächsten Tag — es war ein Sonntag — zog Gewitter herauf, und Pērkons (der Donner) zertrümmerte den Stein in tausend Stücke.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox