Naudas apracējs grib pats izņemt savu naudu / Einer, der Geld vergraben hat, will es selbst wieder ausgraben

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Zasulauks
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Viens tēvs gulējis uz miršanu slims. Bet gribēdams tā paglabāt savu naudas padomiņu, ka neviens nespētu to uziet, viņš sūtījis visus ļaudis uz lauku pie darba, teikdams, ka jūtoties vēl diezgan spirgts un tik drīzi nemaz nemiršot. Viņa vecākais dēls manījis jau no tēva acim, ka šim kaut kas aiz ādas un vairs ilgi dzīvotājs nebūs. Tāpēc arī negājis vis uz lauku, bet iekāpis mājas tuvumā lielā kokā. Viņš arī nebijis vīlies, jo pēc kāda brīža tēvs iznācis no istabas, paņēmis lāpstu un sācis rakt bedri, taisni zem tā koka, kuŗā dēls bijis iekāpis. Pēc tam tēvs gājis uz istabu un nu stiepis uz bedri lielu naudas podu. Ielaidis podu bedrē aizmetis bedri ar zemēm un dievodamies sacījis: "Guli, mana naudiņa, guli nu! Tā rociņa ielika, tā lai arī izņem!" Tad apskatījies uz visām pusēm un steidzies uz māju. Drīzi pēc tam dēls nokāpis no koka un gājis skatīties, ko tēvs laba dara; bet tēvs jau bijis nomiris. Nu dēls steidzies pa kaklu, pa galvu izrakt naudu; jo drīzi jau vajadzējis arī citiem no lauka pārnākt. Atracis podu, bet tikko gribējis to izcelt, te nauda skanēdama iegrimusi zemē iekšā. Tā viņš pūlējies labu laiku, līdz kamēr atcerējies tēva vārdus: "Tā rociņa ielika, tā lai arī izņem!" Tad gājis uz istabu, ņēmis nedzīvo tēvu pa pleciem un nesis uz bedri. Pods līdz ar naudu stāvējis atkal vecā vietā. Dēls nu pats neņēmis naudu, bet ar tēva sastingušajām rokām. Tā viņš arī ticis pie tēva ieraktā krājumiņa. Tad atnesis tēvu atpakaļ uz istabu un aizmetis bedri. No lauka pārnākušie nekā nebija manījuši, kas pa to laiku mājā noticis. Ein Vater lag im Sterben. Da er sein erspartes Geld so verstecken wollte, dass niemand es finden sollte, schickte er alle aufs Feld und sagte, er fühle sich noch recht wohl und werde wohl gar nicht so schnell sterben. Sein ältester Sohn sah ihm jedoch an, dass er eine heimliche Absicht hatte und dass seine Stunden gezählt waren. Deshalb begab er sich nicht aufs Feld, sondern kletterte auf einen Baum, der in der Nähe des Hauses stand. Nach einer Weile kam der Vater mit einem Spaten aus dem Haus und begann gerade unter dem Baum, auf dem der Sohn saß, eine Grube zu graben. Dann ging der Vater wieder ins Haus und kehrte bald darauf mit einem großen Geldtopf zurück. Er versenkte den Geldtopf in die Grube, schüttete sie zu und sprach: "Liege nun, mein Geldchen, liege nun! Das Händchen, das dich vergraben hat, soll allein dich herausholen!" Dann sah er sich nach allen Seiten um und eilte wieder ins Haus. Der Sohn beeilte sich, das Geld auszugraben, bevor die anderen Leute heimkamen. Aber sobald er den Topf herausholen wollte, sank das Geld klingend wieder in die Grube zurück. Er quälte sich lange so ab, bis ihm plötzlich die Worte des Vaters einfielen: "Das Händchen, das dich vergraben hat, soll dich allein herausholen!" Er ging ins Haus, nahm den toten Vater auf die Schultern und brachte ihn zu der Grube. Jetzt nahm der Sohn den Geldtopf nicht mit seinen, sondern mit den erstarrten Händen seines Vaters. So kam er zu den vergrabenen Ersparnissen seines Vaters. Er brachte den Vater ins Haus zurück und schüttete dann die Grube zu. Die Anderen, die vom Feld zurückkehrten, merkten nicht, was inzwischen zu Hause geschehen war.
Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox