Naudas apracējs grib pats izņemt savu naudu / Einer, der Geld vergraben hat, will es selbst wieder ausgraben

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Smiltene
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Dēls ar tēvu lāgā nesadzīvojuši. Tēvs bijis vecs un nespēcīgs. Dēls viņu visādi mozējis un nedevis ēst. Dēls bijis labs šņabja iemetājs un tēvs atkal paskops. Tēvam bijusi iekrāta nauda no jaunības dienām, to viņš dēlam nedevis un tādēļ arī cēlies vienmēr naids. Tēvs ilgi vārguļojis un nīcis, nevarējis nomirt. Dēls atkal gaidījis tēva nāvi, acis izplētis, bet tēvs kā nemiris, tā nemiris. Reiz tēvs aizgājis uz riju, dēls to pamanījis un klusītiņām piezadzies pie rijas lodziņa, lai varētu noskatīties, ko īsti tēvs rijā dara. Dēlam sen jau bijis prātā, ka tik priekš miršanas tēvs naudu nenoslēpj vai nenorok. Tādēļ arī viņš katru tēva soli uzmanījis. Patiešām, tēvs pašlaik' rijas krāsns bedrē iekasis naudas kulīti, noskaitījis tēvareizi un novēlējis: "Kā rociņa iekaš, tā rociņa lai arī izkaš." Dēls, aiz rijas lodziņa stāvēdams, visu redzējis un dzirdējis. Kad tēvs iznācis no rijas, dēls paslēpies aiz rijas pakša un noskatījies, uz kurieni tas aiziet. Tēvs aizgājis uz māju. Dēls meties pa galvu, pa kaklu rijā un krāsns bedrē iekšā! Noskaitījis tēvareizi un novēlējumu, bet naudas nevarējis un nevarējis atrast. Drīz vien tēvs nomiris. Dēls paņēmis nomirušo tēvu uz muguras, aizstiepis uz riju, iesēdinājis krāsns bedrē un noskaitījis tēvareizi. Saņēmis tad nomirušā tēva roku savējā un vilcis ar to pa pelniem, sacīdāms: "Kā rociņa iekaš, tā rociņa lai izkaš." Trešo reizi tēva roku pa pelniem velkot arī uzkasis apslēpto naudas kulīti. Ein Vater und ein Sohn kamen nicht gut miteinander aus. Der Vater war alt und schwach. Der Sohn verhöhnte ihn und gab ihm oft nicht zu essen. Der Sohn liebte, Schnaps zu trinken, der Vater war ziemlich geizig. Der Vater hatte erspartes Geld, das er seinem Sohn nicht gab. Wegen des Geldes lebten sie in Unfrieden. Der Vater kränkelte seit langer Zeit, aber er starb und starb nicht. Der Sohn wartete auf den Tod des Vaters. Einmal begab sich der Vater zur Korndarre. Der Sohn hatte es bemerkt. Leise schlich er an das Korndarrenfensterlein, um zu sehen, was der Vater in der Korndarre tun würde. Der Sohn hegt schon lange Befürchtungen, dass der Vater sein Geld vor dem Sterben verstecken oder vergraben könnte. Deshalb bewachte er jeden Schritt des Vaters. Und wahrhaftig: er sah, dass der Vater ein Geldsäckchen in der Asche des Darrofens verscharrte, wobei er das Vaterunser sprach und schließlich sagte: "Nur dieselbe Hand, die es verscharrt hat, soll es wieder herausholen können." Der Sohn, der am Korndarrenfensterlein stand sah, und hörte alles. Als der Vater aus der Korndarre kam, versteckte sich der Sohn und beobachtete, wohin der Vater gehen wird. Der Vater kehrte ins Haus zurück. Da stürzte der Sohn Hals über Kopf in die Korndarre zum Darrofen! Dort betete er das Vaterunser und sprach die anderen Worte, aber es half nichts: er konnte das Geld nicht finden. Bald darauf starb der Vater. Der Sohn nahm den toten Vater auf die Schultern, trug ihn zur Korndarre, setzte ihn vor dem Ofen ab und betete ein Vaterunser. Dann nahm es die Hand des verstorbenen Vaters und scharrte damit in der Asche, indem er sprach: "Dieselbe Hand, die es verscharrt hat, soll es wieder hervorholen!" Beim dritten Mal fand er das verscharrte Geldsäckchen.
Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox