Naudas apracējs prasa cilvēku dzīvību par naudu / Für vergrabenes Geld wird Menschenleben verlangt

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Nīca
Year of recording
Age of informant
Other publications
Comments
Comments: A. Jurķis ir skolnieks
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Reiz kādās saimnieka mājās dzīvojis viens vecis, kas bijis diezgan bagāts. Bet reiz viņš palicis slims. Vienā svētdienā ļaudis gājuši baznīcā un saimnieka puisis redzējis, ka vecis grib ko darīt. Tāpēc viņš neviena neredzēts palicis mājā. Pēc necik ilga laika vecis pieceļas no gultas, paņem savu naudu, ieber podā un nes uz riju. Puisis atkal brītiņu nogaidījis un skrējis pakaļ. Puisis nogājis rijā un redz, ka vecis rijas istabiņā krāsns priekšā rok dumbērīti. Puisis nu uzlīdis uz istabiņu un skatījies, ko vecis darīs. Vecis, izracis dumbērīti, ieliek naudas podu iekšā, aizbeŗ bedri un saka: " Kas še noliks deviņas cilvēku galvas, tas to naudu varēs dabūt." Puisis atkal, uz istabiņu gulēdāms saka: Nē, tur nevajaga nolikt deviņas cilvēku galvas, bet deviņas kāpostu galviņas." Vecis domājis, ka tas ir tas sargs, kas viņam to naudu sargās, palicis arī ar mieru, ka tur vajaga nolikt deviņas kāpostu galviņas. Pēc tam vecis paņēmis lāpstu un to paglabājis turpat rijā un pats pārgājis mājā un licies gultā. Puisis visu noskatījies, nonācis no istabiņas, aizgājis dārzā un atnesis deviņas kāpostu galviņas, nolicis tās krāsns priekšā. Tad viņš paņēmis veča lāpstu un uzracis naudas podu. Nebijis ilgi, kad vecis nomiris, bet puisis ar veča naudu dzīvojis laimīgs. Einmal lebte auf einem Bauernhof ein alter Mann, der ziemlich reich war. Aber eines Tages wurde er krank. Als die Bewohner des Hofes an einem Sonntag zur Kirche aufbrachen, merkte der Bauernsohn, dass der alte Mann etwas vorhatte. Deshalb blieb er — von anderen unbemerkt — zu Hause. Kurz darauf erhob sich der Alte von seinem Lager, schüttete sein Geld in einen Topf und begab sich zur Korndarre. Der Bursche wartete eine Weile ab, dann schlich er ihm nach. Als er in die Korndarre kam, sah er, dass der Alte dabei war, vor dem Darrofen eine Grube zu scharren. Der Bursche versteckte sich und beobachtete alles, was der Alte tat. Der Alte vergrub seinen Geldtopf und sprach: "Wer, an dieser Stelle, neun Menschenköpfe hinlegen wird, der wird das Geld bekommen können!" Da sagte der Bursche von oben: "Nicht neun Menschenköpfe, sondern neun Kohlköpfe soll man hinlegen." Der Alte, der glaubte, dass der Bewacher seines Geldes zu ihm gesprochen habe, war damit einverstanden. Dann nahm der Alte den Spaten, versteckte ihn in der Korndarre und ging selbst nach Hause. Der Bursche hatte alles beobachtet. Er ging hinaus und holte neun Kohlköpfe herein, die er vor den Ofen hinlegte. Dann nahm er den Spaten des Alten und grub den Geldtopf aus. Kurz darauf starb der Alte. Der Bursche lebte mit seinem Geld glücklich.
Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox