Veļi sargā naudu / Manen bewachen Geld

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Source
About subject(s)
About topic(s)
About place(s)
Original metadata:
Collector
Informant(s)
Place of recording Jaunlaicene
Year of recording
Age of informant 92
Other publications
Comments
Comments: Irēna Vihmane ir skolniece
Latviski (edit) Deutsch (edit)
Reiz Alūksnes barons gribējis būvēt pili, bet to pili nevarējuši nekā uzbūvēt: vienmēr brukusi nost. Tad barons izvēlējies vienu 12 g. vecu meiteni no Alūksnes miesta un iemūrējis pils sienās. Nu arī pils tikusi uzcelta skaista, jo skaista uz salas ezera vidū. Bet viņa ilgi nepastāvējusi — drīz sagruvusi. Reiz vēlu vakarā, viens strādnieks gājis gar sagruvušās pils drupām uz māju. Te viņš dzirdējis balsi, kas teikusi, lai nositot simtu kaķu un viņu galvas atnesot nākošā vakarā tai un tai stundā uz šo pašu vietu, tad viņš dabūšot daudz naudas, kas esot tur drupās norakta. Ar lielām pūlēm strādnieks esot arī sadabūjis tās prasītās kaķu galvas un aiznesis uz noteikto vietu. Nu viņam parādījusies tā runātāja, kāda Marija, teikdama, ka tā esot nu atpestīta, jo bijusi pie velna gūstā. Tad viņa paņēmusi tās kaķu galvas un iegājusi drupās. Pēc laiciņa tā iznākusi atkal, nesdama naudas podu, ko iedevusi strādniekam, sirsnīgi pateikdamās par atsvabināšanu. Tad viņa piepēži sakritusi un palikusi par pelnu kopiņu. Bet arī strādnieks ilgi nedzīvojis: pāriedams mājā tas palicis slims un nomiris, līdz ar to arī naudas pods nozudis. Einmal beschloss der Baron von Alūksne (Marienburg), ein neues Schloss zu errichten, aber es gelang und gelang ihm nicht, denn die Mauern brachen immer wieder zusammen. Dann wählte der Baron ein zwölfjähriges Mädchen aus Alūksne und ließ es einmauern. Nun konnte auf der Insel mitten im See ein wunderschönes Schloss errichtet werden. Aber lange stand es nicht dort: es verfiel. Eines Abends spät ging ein Fronarbeiter an der Schlossruine vorbei nach Hause. Da hörte er eine Stimme, die zu ihm sprach: er solle hundert Katzen erschlagen und ihre Köpfe am nächsten Abend zu der und der Stunde zur Ruine bringen, dann werde er viel Geld bekommen, das dort vergraben sei. Mit großer Mühe gelang es dem Fronarbeiter die verlangten Katzenköpfe zu bekommen, die er zu der vereinbarten Stelle brachte. Jetzt erschien ihm die Rednerin, Marija mit Namen, die sagte, dass sie jetzt aus der Gefangenschaft des Teufels erlöst worden sei. Sie nahm die Katzenköpfe und betrat die Ruine. Nach einer Weile kehrte sie mit einem Geldtopf zurück, den sie dem Mann übergab und sich herzlich dafür bedankte, da er sie erlöst hatte. Plötzlich zerfiel sie zu einem Häuflein Asche. Aber auch der Arbeiter lebte nicht mehr lange: zu Hause angekommen, erkrankte er und starb bald darauf. Mit ihm war auch der Geldtopf verschwunden.
Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox