Vērsis apsolīts par naudu

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Pie Dzelzavas lielceļa ir apars un tur reiz mans tēvs esot sēdējis lūkus ritinādams. Te uz reizi viens kungs atbraucis ar lielu naudas kasti vāģos, piebraucis pie paša apara malas, piesējis zirgu pie vītola, kas apara malā audzis, un sācis, skatīdamies gan uz aparu, gan uz kasti, gan debesim, trīcošā balsī runāt: "Nav mums nolikts šās naudas izlietāt, bet negribu to ienaidniekiem atstāt, tāpēc es šai apara dzelmē to noslīcināšu, lai naudu tikai tas paņem, kas ap šo aparu apvedīs melnu vērsi pašā dienasvidū deviņas reizes un noskaitīs trīs reizes tēva reizi no "āmena" līdz "mūsu tēvam". Vērsi vedot nedrīkst atpakaļ skatīties; ja vedējs atskatīsies atpakaļ, tad naudai jāguļ aparā vēl trijdeviņi gadi." Šos vārdus runādams, stāvējis kungs aiz vāģiem un lēni celdams gāzis uz apara malu apkārt; pie pēdējiem vārdiem pagrūdis stiprāk, kaste ar visu naudu ievēlusies aparā ar lielu troksni, plaukšķi, tā ka viss ūdens sācis mutuļot un lielas burzgulas gaisā mest. Lūku ritinātājs ieķērcies. Kungs, to izdzirdējis, atrāvis apaušu pavadu, ielēcis vāģos un aizlēcis ne uz Cesvaines pusi, no kurienes atbraucis, bet uz Dzelzavu. Kad naudas glabātāja vāģu troksnis vairs nebijis dzirdams, tad tēvs piegājis pie vītola, atraisījis palikušo apaušu pavadu un aiznesis to uz māju. Pēc trijdeviņi gadiem tēvs ar šiem apaušiem vedis vērsi aparam ziedot, māte vēl palīdzējusi. Abi norunājuši atpakaļ neskatīties. Bet ap aparu vedot, piepēži izskrējis vilks no krūmiem un māte par nelaimi iekliegusies: "Vilks, vilks!" Tūdaļ muca nogrimusi atpakaļ. Tēvs par tādu kliedzienu nejauki dusmojies, stāstīdams: "Kaut tu būtu dzirdējusi, ko es dzirdēju. Kad pirmo reizi sākām vērsi ap aparu vest un es vienu reizi biju noskaitījis tēva reizi, tad — vai redzēji — apars viss nolīgojās; kad otrreiz beidzu skaitīt, tad noderdēja visa zemes apakša un noskanēja naudas muca. Kad otru reizi bijām apkārt, tad nāca muca arvienu tuvāk pie ūdens virsas. Burbuļi vien jau griezās, to es pats redzēju: skaņa bija tā kā kad naudu beŗ zebenīcē, un trešo reizi apkārt ejot es redzēju jau mucas spundi uz ūdens; bet kad tu uzbļāvi vilks! — tad viss nožvakstēja un nodimdēja, muca atkal nogrima dibinā. Ak, Madiņ, vai tikai tu neskatījies atpakaļ?"

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox