Naudas racēji iztraucēti

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Dzeivuoja bruoļs ar muosu; jī dzeivuoja cīši bēdīgi. Struoduoja nu reita leidz vokoram abi, bet vairuok navarēja nikuo lobuoka apēst, kai kartopeļi ar siļķi. Vīnu reizi jī izdzierda nu ļaužu, ka natuoļi nu jūs ir kolns, un uz tuo kolna ir aprokta nauda. Bruoļs ar muosu suoka dūmuot, kai dabuot tū nūglobuotū naudu. Staigoj bruoļs pa kolnu un veŗās, kur ir nūglobuotuo vacuo nauda. Staiguodams pa kolnu, bruoļs cīši pīkusa, atsasāda uz vīna lela akmeņa un pavysam naredzēja, kai suoka taisītīs tymss. Redz bruoļis, ka pretī jū stuov maziņs un vacs vecīts ar garu buorzdu. Suoka vecs runuot: "Zynu es, labais cylvāks, ka tu gribi atrast vacu nūglobuotū naudu, kura beja muna, bet nu manis nūzoga tuorps ar trejom golvim un tagad dīnu un nakti jis pi tuos naudas sēd, bet tu itū naudu vari atrast. Atej uz itū pašu kalninu Juoņa dīnas naktī un verīs, kad paparži aizzīdēs un izaugs pučīte. Tu tū pučīti nūraun un svīd gaisā. Tūlaik tu atrassi tū vītu, kur ir nūglobuota nauda!" Gaida bruoļs Juoņa dīnas. Atīt Juoņa dīna. Gaida jis naktis. Sagaidīja un aizguoja uz tū kolnu, sāduos uz tuo pat akmeņa, sēd un gaida, kad paparži aizzīdēs. Taišņi pusnaktīs paparži aizzīdēja un izauga šmuka pučīte. Bruoļs nūruovja itū pučīti, svīdja gaisā un tyuleņ atroda tū vītu, kur ir nūglobuota nauda. Suoka bruoļs rakt zemi un sajuta zam kuojom lelu akmeni. Pajēmja jis ar rūkom vilkt tū akmeni. Pasacēļa lels vējs, vysa zeme aiztreisēja, kūki suoka lauztīs, ap bruoļa golvu nosuojas pa gaisu daudz malnu vonogu un svīdja ar guņs akmeņim. Apnyka bruoļam rakt. Jis aizguoja drusku tuoļuok nu tuos vītas un puorsakristīja. Uz reizes vyss apklusa, un kad bruoļs pajemis luopstu, otkon suoka rakt, pasacēļa otkon leluoks vējs ar pārkyuni. Bruoļs nūsabeida un otkon atguoja drusku tuoļuok un puorsakristīja. Otkon palyka mīrīgs laiks un preti jam pasaruodīja tys pats vacais vecs ar lelu buorzdu un runoj: "Zyni, lobais cylvāks, ka tevi napīlaiž pajemt naudu tys tuorps ar trejom golvom. Kab tu varātu pajemt tū vacū naudu, tu nūpierc treis gaiļus un tepat uz ituos vītas jūs nūkauņ, ar jūs ašni apmuozoj akmeni un treis reizes nūsaspļaun, gaiļus nūsvīd par kreisū placu. Koleidz treis golvu tuorps ēss itūs gaiļus, tu varēsi izjemt vacū nūglobuotū naudu." Pasacīdams itūs vuordus vecs pazuda, bet bruoļs aizguoja uz sātu, puordevja pādējū vucynu un par tū naudu nūpierka treis gaiļus. Tad aizguoja uz tū pat kolnu, kur beja nūglobuota vacuo nauda. Bruoļs tai padarīja, nūkova itūs treis gaiļus un ar jūs ašni apmuozuoja akmeni, treis reizes nūsaspļuovja un svīdja gaiļus par kairū placu, bet pats suoka rakt. Laiks stuovēja mīrīgs. Bruoļs roka, roka un izroka pylnu kotlu naudas. Pajēmja bruoļs itū naudu ar vysu kotlu un dreižuok īt uz sātu. Ceļā jis sasatyka ar tū pat veci. Vecs suoka runuot: "Mīļais cylvāks, paldīs tev, ka tu munu naudu atrodi un atdūsi man!" Vecs jau gribēja pajemt nu bruoļa kotlu ar naudu, bet bruoļs nagribēja jam atdūt un, pastatījis kotlu ar naudu uz zemes, suoka sist veci. Vecs pakrita uz zemes nadzeivs un tyuleņ pazuda. Redz bruoļs, ka juo ocīs ari kotls ar naudu pazuda. Suoka bruoļs otkon rakt, bet cik jis naroka, vairuok ituos laimes naredzēja. Varbyut, jis šūdin vēļ uz tuos vītas meklej.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox