Naudas racēji iztraucēti

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Melnā atvarā saulainā laikā var redzēt vienu lielu naudas kasti, kur zaļš briedis guļ virsū. Ja to briedi grib šaut, tad viņa vietā šāvējam rādās kāds piederīgs: vai brālis jeb paša bērns. Timgeres Kalnakrogā dzīvojis tāds vecs vīriņš, un tam pa sapņiem pateikts, ka naudas šķirstu var izcelt, ja saulainā dienā jāj ar trīsgadus vecu melnu ērzeli upei pāri no ziemeļiem uz dienvidiem un uz dienvidus pusi šauj. Bet zirga pavadas, iemaukti un sedli jānopin no liepu lūkiem un līdzi jāpaņem lūkiem pīti valgi. Vīriņš pastāstījis to Jūrmača dēliem. Tiem taisni bijis tāds 3 gadus vecs melns ērzelis. Un tā nu abi Jūrmača dēli ar kalpu Strūģi gājuši to naudu izcelt. Tikko Strūģis iejājis iekšā, sacēlies liels pērkona negaiss un viesulis. Kad Strūģis, bijis jau atvara vidū, šķirsts griezdamies pacēlies virs ūdens. Abi malā stāvētāji saukuši, lai nu sākot šaut. Tikko jājējs licis bisi pie vaiga, tad šķirsts jau pats sācis sieties virvē. Bet te atkal abi malā stāvētāji saukuši jājējam, lai tak šis nemērķējot taisni uz mežsargu, kas otrā malā stāvot. Jājējs gan atsaucis, ka šis nevienu mežsargu neredzot, bet tomēr nolaidis bisi, lai apskatītos. Bet tikko bisi nolaidis, tā arī šķirsts nogājis rūkdams dibinā. Puiši stāstījuši mežsargam par bargo laiku un negaisu, bet tas tik nobrīnījies vien — tāds jauks laiks bijis visu dienu, pērkons nav ne dzirdēts, ne manīts. Nu — tā gājuši katrs uz savām mājām. Bet šķirsts vēl šodien guļ atvarā. Kas grib viņu dabūt, lai izmēģina laimi.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox