Naudas racēji iztraucēti

From Pasakas un teikas
Jump to: navigation, search

Saukas pagastā divas verstes no Ēķengrāves muižas atrodas Kūliņu mājas un līdz ar viņām Kūliņu kalniņš, ne visai augsts, bet tomēr tik liels, ka varētu pili uz tā uzcelt. Tā ļaudis stāsta, ka tur arī senos laikos pils bijusi, bet ļauni gari to nobūruši un pils nogrimusi zemē ar visiem saviem zeltiem un sudrabiem, tik palicis pāri šis kalniņš, kas apslēpis nogrimušo pili. Tā viņa gulējusi ilgu laiku un neviens nezinājis, kas guļ zem šī kalniņa. Pēc kāda laika vienam puisim parādījies sapnī kāds vecītis un sacījis, lai ejot uz šo kalniņu un rokot, tad kļūšot bagāts, jo zem šī kalniņa esot veca pils. Puisis paņem lāpstu un iet rakt. Bet bagātam arī gribas kļūt. Tas pasauc pašu saimnieku un vēl kādu puisi un iet meklēt laimi. Un kā tad! Rok, rok — sāk jau grabēt. Visi vai no prieka palēcas gaisā. Skatās un ierauga pils jumtu, parok vēl un atrod logu, ielien iekšā un nu ņemas sviedros dārgās mantas siet deķos un nest laukā. Iznesuši labu kaudzi, jau sāk apkust un viens ierunājas: "Vai nebūs diezgan?" Visi bija ar mieru, aizbēra bedri, izdalīja mantu un gāja mājās priecīgu prātu. Bet Dievs bij sadusmojies, tāpēc ka puisis viens pats nebij racis, un atvēlējis pili ļauniem gariem, un pils nu nogrimusi vēl dziļāk. Puišiem un saimniekam arī viss pazudis, ka ne vēsts nav palikusi. Pusnaktī uz šī kalniņa aizdegoties maza uguntiņa. Un kad veciem ļaudim prasa, kāpēc viņa tur deg, tad atbild: "Tur zelta nauda kaltējas!" Pēc viņas esot daudz tiekušies. Rokot, rokot — tūlīt būšot klāt, bet noskanot vien un nauda noejot dziļāk zemē. Tas esot vēl šo baltu dienu, ka pusnakts laikā Kūliņu kalnā aizdegoties uguntiņa un ļauni gari tur kaltējot sapelējušo zelta naudu.

Personal tools
Namespaces

Variants
Actions
Navigation
Project
Categories
Add
Tools
Toolbox